Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
inerts
inerts -ais; s. -a, -ā;
inerti apst.; fiz.
1.Tāds, kam raksturīga inerce.
PiemēriMehāniskā kustība ir pārvietošanās telpā. Pats ķermenis ir inerts.
  • Mehāniskā kustība ir pārvietošanās telpā. Pats ķermenis ir inerts.
1.1.ķīm. Tāds, kas parastajos apstākļos ir ķīmiski neaktīvs.
PiemēriInerta viela.
  • Inerta viela.
2.Kūtrs, bezdarbīgs. Neaktīvs.
PiemēriInerts cilvēks.
  • Inerts cilvēks.
  • Mani tomēr nepārliecina, ka var būt tik inerts tēvs, kāds ir Jānis Ulpe.., kas nemaz necīnās par savas meitas Inas laimi.
  • Sociālisma pionieri nepalaida nevienu gadījumu, kur bij iespējams.. modināt un kustināt līdzi inertās, grūti aktivizējamās masas..
2.1.Tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums (piemēram, par parādību, attieksmi).
PiemēriInerta izturēšanās.
  • Inerta izturēšanās.
  • Un šī attieksme nedrīkst būt pasīva, inerta. Komponistiem jādeg par idejiski pilnvērtīgu, mākslinieciski spilgtu padomju tēmas iedzīvinājumu..
  • Tagad, mūsu dienās, šķiet pat arhaiski, ja liriskais varonis dažviet ar inertu dabas apjūsmu uztver pasauli.
  • Atdzīvināti [baleta jauniestudējumā] trafaretie masu skati, kas vecajos baletos bija nekustīgi un inerti.
Avoti: 3. sējums