inervēt
inervēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; trans.; anat.
Nodrošināt (orgānu un audu) saistījumu ar centrālo nervu sistēmu (par nervu šķiedrām).
PiemēriTieši zem plakstiņa ādas atrodas acs gredzenmuskulis, kuru inervē sejas nervs.
Avoti: 3. sējums