uztvērējs
uztvērējs -a, v.
uztvērēja -as, s.
1.Darītājs → uztvert1.
2.v.; tehn. Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
PiemēriĪsviļņu uztvērējs.
3.v.; tehn. Ierīce, iekārta (kā, piemēram, piemaisījumu) uztveršanai, aizturēšanai.
PiemēriPelnu uztvērējs.
Avoti: 8. sējums