aizgaiņāt
aizgaiņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Gaiņājot panākt, ka attālinās. imperf. Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
PiemēriAizgaiņāt kaimiņu suņus uz māju.
2.Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriAizgaiņāt nogurumu.
Avoti: 1. sējums