Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizgaiņāt
aizgaiņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Gaiņājot panākt, ka attālinās. imperf. Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
PiemēriAizgaiņāt kaimiņu suņus uz māju.
  • Aizgaiņāt kaimiņu suņus uz māju.
2.Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriAizgaiņāt nogurumu.
  • Aizgaiņāt nogurumu.
  • Aizgaiņāt nepamatotas bailes.
  • Aizgaiņāt garlaicību.
  • Muzikants bija iesācis domāt par Kristīni, un tas aizgaiņāja visas citas sajūtas un domas.
Avoti: 1. sējums