aizgalds
aizgalds -a, v.
aizgalda -as, s.; retāk
1.Nodalījums (kūtī) – parasti cūku, aitu, teļu novietošanai.
PiemēriAizgalds baroklim.
- Aizgalds baroklim.
- Sivēnu aizgalds.
- Teļu aizgalds.
- Ierīkot aizgaldu.
- Marija iekāpa aizgaldā, notupās pakaišos un apsveicinājās ar katru jēru atsevišķi.
- Tur [kolhozā] standartkūtīs cūkas salaistas kopā no 3 aizgaldiem, izārdot 2 starpsienas. Tās izlietotas jaunā, lielā aizgalda vienas daļas nosegšanai.
- Arī kūtī vēl [saimniece] aizgāja aitu aizgaldai vārtiņus ciešāk piesiet, lai jēri nepakuļas zirgiem zem kājām.
1.1.apv. Pazems nodalījums (kādā telpā).
PiemēriVislielākais aizgalds [pagrabā] bija aizņemts ar kartupeļiem, kuri aizsedza gandrīz visu pakaļējo akmens sienu..
- Vislielākais aizgalds [pagrabā] bija aizņemts ar kartupeļiem, kuri aizsedza gandrīz visu pakaļējo akmens sienu..
Avoti: 1. sējums