aizgainīt
aizgainīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Gainot panākt, ka attālinās. imperf. Gainīt prom. Gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgaiņāt. Aizdzīt.
PiemēriAizgainīt mušas.
- Aizgainīt mušas.
- Aizgainīt zvirbuļus no augļudārza.
- Aizgainīt vilku uz mežu.
- pārn. Vējš aizgaina mākoņus, saule.. atspīd jo gaiši..
2.Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriAizgainīt drūmās domas.
- Aizgainīt drūmās domas.
- Aizgainīt bažas.
- Aizgainīt bēdas.
- Aizgainīt nemieru.
- Aizgainīt nogurumu.
- Aizgainīt nepatīkamas atmiņas.
- Mārča vārdi spēj aizgainīt skumjas un kliedēt.
Avoti: 1. sējums