atriebējs
atriebējs -a, v.
atriebēja -as, s.
Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas. Tautas atriebēji — partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
PiemēriAr sevišķu kāri viņi [pagrīdnieki] klausījās ziņas par partizānu cīņām hitleriešu okupētajos rajonos. Tautas atriebēji iznīcināja ienaidnieka garnizonus, spridzināja militāros ešelonus, atriebās nodevējiem..
Avoti: 1. sējums