virsmācītājs
virsmācītājs -a, v.
virsmācītāja -as, s.
Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji. Arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
PiemēriPēckara gados draudzē kalpoja virsmācītājs Edgars Jundzis.
Avoti: 8. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis