marodieris
marodieris -ra, v.
Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
Piemēri..1944. gada rudenī Kurzemes partizāņu vienības uzsāka asu un nesaudzīgu cīņu pret marodieriem un anarhistiskajiem klaidoņiem.
- ..1944. gada rudenī Kurzemes partizāņu vienības uzsāka asu un nesaudzīgu cīņu pret marodieriem un anarhistiskajiem klaidoņiem.
- Jurītis ar tēvu pagājušā naktī arī bij stāvējuši pie noliktavas, sargādami atlikušo labību, kuru marodieri nebij varējuši aizvest..
- Pēkšņi kā no zemes izauga pulciņš jātnieku. No pirmā acu uzmetiena bija redzams, ka tie ir marodieri - gan armijas ļaudis, gan dēkaiņi, kas tiem piebiedrojušies.
Avoti: 5. sējums