Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
marodēt
marodēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
Avoti: 5. sējums