marodieris
marodieris -ra, v.
Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
Piemēri..1944. gada rudenī Kurzemes partizāņu vienības uzsāka asu un nesaudzīgu cīņu pret marodieriem un anarhistiskajiem klaidoņiem.
Avoti: 5. sējums