aplāpīt
aplāpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Salāpīt un sakaitot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
PiemēriVera bija sīks un jautrs radījums, kura pasaulē nekas cits neeksistēja kā vienīgi rūpes, lai vīrs un deviņus gadus vecais dēls justos labi paēduši, aplāpīti un viņas mīlestības apstaroti.
- Vera bija sīks un jautrs radījums, kura pasaulē nekas cits neeksistēja kā vienīgi rūpes, lai vīrs un deviņus gadus vecais dēls justos labi paēduši, aplāpīti un viņas mīlestības apstaroti.
- ..Ilze, ar kuru Anna visu laiku centīgi sarakstījās, lūdza viņu laiku pa laikam pārliecināties, kā brālis dzīvo: vai viņš ir kārtīgi apmazgāts un aplāpīts, vai nestaigā šāds un tāds.
1.1.Salāpīt (daudz vai visu).
PiemēriVisi bija tīrs un kārtībā.. Arī lielā veļa.. bija izmazgāta, viss aplāpīts un saposts.
- Visi bija tīrs un kārtībā.. Arī lielā veļa.. bija izmazgāta, viss aplāpīts un saposts.
Avoti: 1. sējums