aplaizīt
aplaizīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Laizot padarīt mitru. Laizot notīrīt. Nolaizīt.
PiemēriAplaizīt pirkstus.
1.1.pārn. Apņemt (par liesmām, uguni).
PiemēriSīka liesmiņa aplaizīja žagarus un nodzisa.
2.sar.; niev. Saslapināt vai saziest un ļoti gludi saglaust (matus).
PiemēriAplaizīti mati.
2.1.divd. formā: aplaizīts. Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
PiemēriViņa zābaki bija stipri nošķiebušies. Cepures nebija nemaz. Tāpēc bija nepatīkami te [pilsētas centrā] starp aplaizītiem un sapomādētiem kundziņiem un dāmām.
Avoti: 1. sējums