aplāpīt
aplāpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Salāpīt un sakaitot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
PiemēriVera bija sīks un jautrs radījums, kura pasaulē nekas cits neeksistēja kā vienīgi rūpes, lai vīrs un deviņus gadus vecais dēls justos labi paēduši, aplāpīti un viņas mīlestības apstaroti.
1.1.Salāpīt (daudz vai visu).
PiemēriVisi bija tīrs un kārtībā.. Arī lielā veļa.. bija izmazgāta, viss aplāpīts un saposts.
Avoti: 1. sējums