aplaupīt
aplaupīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Uzbrukt (kādam) un atņemt mantas, naudu.
PiemēriAplaupīt ceļotāju.
1.1.Ielauzties un apzagt.
PiemēriAplaupīt māju.
1.2.Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu.
Piemēri..mums [zvejniekiem] nevajag četri lati mārciņā par lasi, bet nevēlamies to atdot arī par četrdesmit santīmiem, - kā viens, tā otrs no šiem gadījumiem ir laupīšana: pirmajā aplaupa patērētāju, otrajā mēs esam tie, kurus apzog.
Avoti: 1. sējums