Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aplauzt
aplauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu; trans.
1.Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
PiemēriAplauzti jaunie kociņi.
  • Aplauzti jaunie kociņi.
  • Vētras aplauzti zari.
  • Pēc [garšaugu] novākšanas ārējas, lielās lapas aplauž, bet vidējās, sīkās lapiņas atstāj neskartas.
  • To [tauvu] nevar atšķetināt, nevar saliekt, bet nagi sen aplauzti, pirkstu galos iemetušās asiņainas, nedzīstošas tulznas.
Stabili vārdu savienojumiAplauzt ragus (retāk degunu).
2.Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs.
PiemēriAplauzt grāmatu.
  • Aplauzt grāmatu.
  • Aplauzt laikrakstu.
  • «Nē, es nevaru iet. Palikšu, kamēr aplauzīs manu lappusi. Var gadīties, ka šis tas jāsaīsina, jāpārtaisa.» [Saka korespondente.]
Avoti: 1. sējums