aplēkāt
aplēkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Lēkājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriBērni aplēkāja galdam apkārt.
1.1.trans. Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
PiemēriZīlītes aplidoja, aplēkāja visas ēkas, visus jumtus. Zem sijām, aiz pakšiem, sienmaļu šķirbās vēl retumis bija atrodams kāds sasalis kāpurs.
2.trans.; sar. Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
PiemēriTādu uzmanību Fredis nezin vai bija kādreiz baudījis savās jūrnieka gaitās. Visi viņu aplēkāja, izdabāja uz katra soļa. Ja viņam radās kāda vajadzība - divi trīs steidzās to apmierināt.
Avoti: 1. sējums