Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aplenkums
aplenkums -a, v.
1.Rezultāts, stāvoklis → aplenkt1.
PiemēriAtrasties vilku aplenkumā.
  • Atrasties vilku aplenkumā.
  • Raugoties pavasarīgajā saulē, kura par varītēm cenšas atbrīvoties no biezo mākoņu aplenkuma, domas aizklīst pie sējas laika darbiem.
2.Rezultāts, stāvoklis → aplenkt2.
PiemēriPārraut aplenkumu.
  • Pārraut aplenkumu.
  • ..ap Ļeņingradu savilkās ienaidnieka aplenkuma loks.
Avoti: 1. sējums