Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aplenkt
aplenkt -lencu, -lenc, -lenc, pag. -lencu; trans.
1.Novietoties cieši (kam) visapkārt.
Piemēri..[skolotāja] runāja tik aizrautīgi, ka arī puikas bija sākuši klausīties un aplenkuši abas skolotājas.
  • ..[skolotāja] runāja tik aizrautīgi, ka arī puikas bija sākuši klausīties un aplenkuši abas skolotājas.
  • Ellu ieraudzījušas, sievietes to aplenc no visām pusēm... Visas viņas cita pār citu spiežas pie Ellas..
1.1.Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
PiemēriSuņi aplenca medījumu.
  • Suņi aplenca medījumu.
  • ..vīru aplenkuši tik daudz vilku, ka acis apžibušas [apžilbušas].
2.mil. Ielenkt (kādu objektu), lai pakāpeniski iznīcinātu (to).
PiemēriAplenkt cietoksni.
  • Aplenkt cietoksni.
  • Aplenkta armijas daļa.
  • Aplenkta pilsēta! Vai to ir iespējams attēlot? Protams, var aprakstīt viņas izskatu, viņas pamirušo dzīvi, aizvērtos veikalus, izdauzītos logus..
  • Arī ap Ļeņingradu loks savilkās arvien ciešāk. Kad ziemā aizsala Ladogas ezers, tas bija vienīgais ceļš, pa kuru aplenktajai pilsētai piegādāja pārtiku.
Avoti: 1. sējums