Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aplenkt
aplenkt -lencu, -lenc, -lenc, pag. -lencu; trans.
1.Novietoties cieši (kam) visapkārt.
Piemēri..[skolotāja] runāja tik aizrautīgi, ka arī puikas bija sākuši klausīties un aplenkuši abas skolotājas.
1.1.Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
PiemēriSuņi aplenca medījumu.
2.mil. Ielenkt (kādu objektu), lai pakāpeniski iznīcinātu (to).
PiemēriAplenkt cietoksni.
Avoti: 1. sējums