Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aplēkt
aplēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriZaķis aplēca ap ābeli.
Avoti: 1. sējums