Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aplapot
aplapot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; pareti
1.intrans. Pārklāties ar lapām (par kokiem, krūmiem). Salapot.
PiemēriBērzi.. gar šosejas malām vēl nebij gluži pilnīgi aplapojuši, zaļums tik glezns, ka pat putekļi vēl kautrējās tur uzmesties.
  • Bērzi.. gar šosejas malām vēl nebij gluži pilnīgi aplapojuši, zaļums tik glezns, ka pat putekļi vēl kautrējās tur uzmesties.
  • Priede, ne tev ziemu skujas bira, ne vasaru aplapoji.
2.parasti divd. formā: aplapots; trans. Pārklāts ar lapām.
PiemēriStiebri [timotiņam] vienādi aplapoti no apakšas līdz augšai.
  • Stiebri [timotiņam] vienādi aplapoti no apakšas līdz augšai.
  • pārn. Liesmoja ugunsgrēki kā milzīgas rozes, drausmīgu dūmu mutuļu aplapotas.
Avoti: 1. sējums