aplams
aplams -ais; s. -a, -ā
aplam apst.
1.Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām. Nepareizs, maldīgs.
PiemēriAplams uzskats.
- Aplams uzskats.
- Aplams secinājums.
- Aplama doma.
- ..aplami ir.. ideālistu spriedelējumi, ka cilvēka prāts nekad nespēs uzzināt, kā uzbūvētas matērijas vissīkākās daļiņas..
1.1.Nepareizs, bezjēdzīgs, arī nelietderīgs (par darbību, izturēšanos).
PiemēriAplama rīcība.
- Aplama rīcība.
- Aplam rīkoties.
- «Es par ienaidnieka uzskatiem neinteresējos.» - «Aplam dari.»
- «Mums vārdi ir aplam sadalīti: tev vajadzēja saukties par Cauni, bet man par Medni.» [Saka Caune.]
1.2.Muļķīgs, slikts.
PiemēriSastopot baronu, puikas sauca: «Cirmuļgalva!» - un tad paši tūliņ nozuda kā ūdenī... Viņu vairs nebija, tikai aplamais sauciens vēl it kā skanēja gaisā..
- Sastopot baronu, puikas sauca: «Cirmuļgalva!» - un tad paši tūliņ nozuda kā ūdenī... Viņu vairs nebija, tikai aplamais sauciens vēl it kā skanēja gaisā..
2.apst.; sar. Ļoti, pārlieku.
PiemēriPiere tik aplam gluda, ka pat piespiezdamies krodzinieks tajā vienu pašu krunku nevarēja ievilkt.
- Piere tik aplam gluda, ka pat piespiezdamies krodzinieks tajā vienu pašu krunku nevarēja ievilkt.
- Eidis [zvejnieks] bija aplam taupīgs, viņš taupīja ne tikai kapeiku, bet arī zvejas lietas: skaloja tīklus mīkstajā upes ūdenī, lai linums izturētu ilgāk..
- Aplam baidīties.
- Aplam daudz.
Avoti: 1. sējums