aplamnieks
aplamnieks -a, v.
aplamniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
PiemēriGrāpītis vispār bija prātīgs cilvēks un pie reizes pats izsmēja un piezoboja visādus.. māņticīgus aplamniekus, kas.. lūko nekad neizkāpt no gultas ar kreiso kāju.
- Grāpītis vispār bija prātīgs cilvēks un pie reizes pats izsmēja un piezoboja visādus.. māņticīgus aplamniekus, kas.. lūko nekad neizkāpt no gultas ar kreiso kāju.
- Es saku, aplamnieks tu esi, Un mīlēt jau nemaz tu neproti..
Avoti: 1. sējums