aplamnieks
aplamnieks -a, v.
aplamniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
PiemēriGrāpītis vispār bija prātīgs cilvēks un pie reizes pats izsmēja un piezoboja visādus.. māņticīgus aplamniekus, kas.. lūko nekad neizkāpt no gultas ar kreiso kāju.
Avoti: 1. sējums