pielikums
pielikums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → pielikt4.
PiemēriAlgas pielikums.
- Algas pielikums.
- Pielikums pie algas.
- ..Prātnieks stāstīja labi gari par mērnieku atnākšanu, vēl ar šādiem tādiem paša pielikumiem savu stāstu kuplinādams..
2.Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba.
PiemēriLaikraksta pielikums.
- Laikraksta pielikums.
- Disertācijas pielikumi.
- «Velniņi» pirmo reizi publicēti 1895. gadā «Mājas Viesa» literārajā pielikumā.
- Krājumu viņš nosauca «Laika šalkas», un to bija ar mieru nodrukāt «Pēterburgas Avīzes» - pielikuma veidā ikreiz pa pusloksnei - tā, lai vēlāk šo pielikumu avīzes pircējs varētu sabrošēt grāmatā.
- Sākot ar šo numuru, mūsu žurnālam būs lielāks pielikums. Tajā atradīsit piegrieztnes.., rokdarbu paraugus, kā arī kulinārijas receptes..
3.val. Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu, atrodas aiz tā un saskan ar to locījumā, arī dzimtē un skaitlī.
PiemēriAtkarībā no atrašanās vietas teikumā vēl izdala pielikuma epitetu, kas atrodas aiz apzīmējamā vārda: «tautu meita, melnacīte», «saule, bāru sildītāja», «dziesmiņ, mana nabadzīte».
- Atkarībā no atrašanās vietas teikumā vēl izdala pielikuma epitetu, kas atrodas aiz apzīmējamā vārda: «tautu meita, melnacīte», «saule, bāru sildītāja», «dziesmiņ, mana nabadzīte».
Avoti: 6-2. sējums