pielikties
pielikties -liekos, -liecies, -liekas, pag. -likos; refl.
1.parasti 3. pers. Tikt pieliktam (3), parasti neviļus, negribēti.
PiemēriZupai pielicies sāls par daudz.
2.vienk. Pieēsties. Arī piedzerties.
Piemēri«Celies, Anton!... Kas ar tevi?... Kur tu tā pielikies? Tu taču nedrīksti...»
Avoti: 6-2. sējums