sēt
sēt sēju, sēj, sēj, pag. sēju; trans.
1.Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
PiemēriSēt burkānus.
Stabili vārdu savienojumiRāceņus var sēt. Sēt nāvi (arī nāvi un iznīcību).
1.1.Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību).
PiemēriSēt lauku.
1.2.pārn. Nelietderīgi tērēt, šķērdēt.
PiemēriIlgāku laiku mēs tvarstījām bandītu.. Viņš centās tēlot labdabīgu bandītu. Izlaupīja veikalus, pēc tam dzīroja un sēja iegūto pa labi un kreisi.
1.3.pārn. Šaut intensīvi, nepārtraukti. Būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi).
PiemēriLožmetējs sēja lodes trakā steigā..
2.Kaisīt, bērt (vielu) augsnē.
PiemēriSēt no lidmašīnām minerālmēslus.
2.1.Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
3.Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības). Izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
PiemēriSēt naidu.
4.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka rodas (krēsla, arī tumsa).
PiemēriMikus satrūcies paveras apkārt:.. ir ēnaina gaisma caur logu rūtīm, kas sēj krēslību visapkārt.
4.1.Būt tādam, no kura izplatās (smarža).
Piemēri..Liegu tvīkumu sēj katras puķes kāts.
Avoti: 7-1. sējums