Paplašinātā meklēšana

Meklējam sēt.

Atrasts vārdos (318):

Atrasts vārdu savienojumos (7):

Atrasts skaidrojumos (896):

rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu).
aiztrīsēt Aiztrīsēties.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā). Arī līdzjūtība.
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
Mazā ģilde Amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
Mazā ģilde Amatu (cunftu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību). Apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
miests Apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, pilsētciemats).
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
protokolēt Aprakstīt, fiksēt (ko) protokolā (1).
apsaust Apsausēt (2).
piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību).
pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību).
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
apraut Apžāvēt, apsausēt (par veļu, sauli).
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
nots Ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs. Šādu skaņdarbu kopums.
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu). Veidot burtus (ar rakstāmrīku).
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
iztvaicēt Ar tvaiku izkarsēt.
zāllauks Ar zālaugiem apsēta aramzemes platība.
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne.
urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
atdusēt Atdusēties.
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
atdzesināt Atdzesēt.
atdzisināt Atdzesēt.
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
griezties Attīstīties, no risēt (citādi).
batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
Pilsētas galva Augstākā administratīvā persona pilsētā.
virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
laitīt Berzēt. Masēt.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
norisināties Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1), noritēt (3).
noritēt Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1).
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
kamišīts Būvmateriāls - presēti meldri, ko saista ģipsis, māls, cements.
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums. Viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus). Cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
apsēja Darbība --> apsēt (1). Apsēšana.
rasēšana Darbība --> rasēt.
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (1).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (2).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (3).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (4).
pasēja Darbība, arī rezultāts --> pasēt [1].
izsēja Darbība, process --> izsēt (1).
kompensācija Darbība, process --> kompensēt (2).
kondensācija Darbība, process --> kondensēt (2).
pārdzese Darbība, process --> pārdzesēt (2).
pulsācija Darbība, process --> pulsēt (2).
pulsācija Darbība, process --> pulsēt (3).
taksācija Darbība, process --> taksēt.
trīsas Darbība, process --> trīsēt (1).
trīsas Darbība, process --> trīsēt (2).
Iet roku rokā Darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
Iet roku rokā Darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
rasētājs Darītājs --> rasēt.
sējējs Darītājs --> sēt.
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
pilsētiņa Dem. --> pilsēta.
sētiņa Dem.--> sēta.
uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
Likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.
Likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.
niansēts Divd. --> niansēt.
pilsētsavienība Divu vai vairāku pilsētu savienība.
saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
pieņemt Dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks).
skolot Dresēt (dzīvnieku).
apmācīt Dresēt, vingrināt (dzīvniekus).
dīdīt Dresēt.
dīdītājs Dresētājs.
Dzēst slāpes Dzesēt slāpes.
nodzesēt Dzesēt un pabeigt dzesēt (slāpes).
dzesinātājs Dzesētājs.
dzesinātava Dzesētava.
dzisināt Dzesināt, dzesēt.
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu. Pārdzesēt (1).
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu. Izdzesēt.
līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā).
nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā).
Dzīvot uz akmeņiem Dzīvot pilsētā.
Dzīvot uz akmeņiem Dzīvot pilsētā.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
izfasēt Fasēt un pabeigt fasēt.
safasēt Fasēt un pabeigt fasēt.
pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās.
senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
komūna Feodālismā - pilsētas kopiena.
rakstīt Fiksēt (informāciju) ar grafiskām zīmēm (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
uztvert Fiksēt (kā vibrācijas, starojumu, biostrāvas u. tml.).
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
ieskaņot Fiksēt (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes).
rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
Galvas pilsēta Galvaspilsēta.
Galvas pilsēta Galvaspilsēta.
metropole Galvaspilsēta. Arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām).
Guberņas pilsēta Galvenā pilsēta guberņā.
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, administratīvi politiskais centrs (valstī).
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
atzīmēt Grafiski (ko) attēlot, fiksēt vai (uz ko) norādīt.
pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko).
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu).
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās. Pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
saģipsēt Ieģipsēt.
Atrast ceļu - atrast Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
Atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
Piesiet acis (arī sirdi u. tml.) Ieinteresēt, izraisīt patiku.
sainteresēt Ieinteresēt, parasti ļoti.
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti.
piedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā.
iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā. Piedzīt.
ievākt Iekasēt (naudu).
sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem).
ieliedēt Iekausēt. Ielodēt.
uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus). Reģistrēt (1).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekāsēties.
aizsākties Iesākt norisēt, izpausties, parādīties. _biežāk_ Iesākties.
iepulsēties Iesākt pulsēt (parasti straujākā ritmā). Īsu brīdi pulsēt.
uzpulsēt Iesākt pulsēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, pulsēt.
aizrūsēt Iesākt rūsēt. Mazliet aprūsēt.
uzliesmot Iesākt spraigi norisēt (par sarunu, diskusiju u. tml.). Īsu brīdi spraigi norisēt.
uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīsēties. Aiztrīcēties, ietrīcēties.
apsēt Iesēt (ap ko, kam apkārt).
sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā. Iesēt (kā lielāku daudzumu).
piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
piesēt Iesēt papildus.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
ietrīsēt Ietrīsēties.
centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta).
izkarsēties Ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti.
izmasēties Ilgāku laiku, daudz masēt.
izsēties Ilgāku laiku, daudz sēt.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli).
virmot Intensīvi, spraigi norisēt (piemēram, par procesu).
smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums. Dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
jautāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
prasīt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
vaicāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
mesties Interesēties (par ko). Nodarboties (ar ko).
Likties zināt Interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
sekot Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to). Sistemātiski gūt informāciju (par ko).
kapi Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapsēta.
Magnētiskā lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
Magnētiska lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals. Arī zālājs.
smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml. Teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
notrīsēt Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt.
pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
izdīdīt Izdresēt.
izdzisināt Izdzesēt.
vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē. Izliet.
izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
Kaņepju sviests Izkarsētas sagrūstas kaņepes ar taukvielām.
Kaņepju sviests Izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām.
izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī).
izsautēties Izkarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
iztvaicēties Izkarsēties.
iztveicēties Izkarsēties.
izkasīt Izkašņāt (1), izkāsēt (1).
noēst Izkausēt (sniegu, ledu) - par sauli.
iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu).
birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšējā vietā.
tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko). Iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko). Stipri iedarboties (uz ko) - par siltumu.
pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
intriģēt Izraisīt ziņkāri, arī aizdomas. Interesēt.
izsaust Izsausēt (2).
nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
lokans Izteiksmīgs, niansēts (piemēram, par valodu).
aizvadīt Izvadīt, pavadīt (mirušo uz kapsētu). Apbedīt.
nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
pārsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām. Izveidot pārāk niansēti, detalizēti.
izsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst smalkām, niansētām prasībām. Izveidot detaļās, izveidot līdz pilnībai.
uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
jaukties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
maisīties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
Jūras vārti Jūras ostas pilsēta. Jūras osta.
dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
sīkpilsonis Kapitālismā - neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
sīkpilsonība Kapitālismā - nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
Smilšu (biežāk kapu) kalniņš (retāk kalns) Kapsēta; arī kaps.
Kukaiņu kalns (arī ciems) Kapsēta.
Kukaiņu kalns (arī ciems) Kapsēta.
Miera vieta Kapsēta.
Tārpu valsts Kapsēta.
Tārpu valsts Kapsēta.
Miera vieta Kapsēta.
kapkalns Kapsēta. Arī kaps.
kapukalns Kapsēta. Arī kaps.
Kapu (retāk smilšu) kalniņš (retāk kalns) Kapsēta. Arī kaps.
Kapu (retāk smilšu) kalns (biežāk kalniņš) Kapsēta. Arī kaps.
Kapu (retāk smilšu) kalniņš (retāk kalns) Kapsēta. Arī kaps.
smiltaine Kapsēta. Arī kaps.
smiltājs Kapsēta. Arī kaps.
Mūža māja Kapsēta. Kapa vieta.
Mūža māja Kapsēta. Kapa vieta.
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes).
sutināt Karsēt (par apģērbu, apaviem, segu u. tml.).
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
brūnināt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) kļūtu, brūngans, brūns.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
autoklavēt Karsēt autoklāvā.
sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes). Arī sautēt (1).
cept Karsēt uz uguns taukvielās (parasti vispirms vienu, tad otru pusi).
cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
sautēties Karsēties šķidrumā, tvaikā.
tvaicēties Karsēties.
tveicēties Karsēties.
ēst Kausēt (sniegu, ledu) - par sauli, retāk ūdeni.
liedēt Kausēt kopā (parasti metālus).
panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
noklusēt Klusēt (visu laikposmu) un pabeigt klusēt.
Neizlaist ne skaņas (pār lūpām) Klusēt, nerunāt.
Neizlaist ne skaņas pār lūpām Klusēt, nerunāt.
Neizlaist ne skaņas pār lūpām Klusēt, nerunāt.
Stāvēt klusu (arī klusam) Klusēt.
Nerunāt ne vārda Klusēt.
Stāvēt klusu (arī klusam) Klusēt.
Turēt ūdeni mutē Klusēt. Būt nerunīgam.
Turēt ūdeni mutē Klusēt. Būt nerunīgam.
Ciest klusu Klusēt. Neteikt, neizpaust.
Ciest klusu Klusēt. Neteikt, neizpaust.
mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
ņirbēt Kņudēt, arī trīsēt.
apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā). Augu kopums šādā laukumā, joslā.
konsulāts Konsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
konvertēt Konverterā pūst cauri (izkausētam ķetam) gaisu vai skābekli.
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
Vannas krāsns Krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
pasēja Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks, mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu). Sakurināt.
piekveldēt Kveldējot piekarsēt.
piekveldināt Kveldinot piekarsēt.
lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Koksnes sausā pārtvaice Ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne.
sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas. Lauku sēta.
māja Lauku sēta, lauku saimniecība.
Lauku mājas Lauku sēta.
liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot.
Gaisa vārti Lidosta (piemēram, pilsētai). Lidostas pilsēta.
dalība Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā). Iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur). Līdzdalība.
province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā). Celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā).
Liet laimes Liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
Manis dēļ (arī pēc) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
Manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
aukstlīme Līme, ko lieto nekarsētu.
urbānisms Literatūrā un mākslā - lielpilsētas dzīves, tās straujās dinamikas attēlojums.
spiest Ļoti karsēt tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli). Būt ļoti intensīvam tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (par siltumu).
tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss. Ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
piesvelmēt Ļoti piekarsēt (1).
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
cepināt Ļoti spēcīgi sildīt, karsēt (par sauli).
tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
Trīsēt (arī trīcēt, drebēt) pie visām miesām Ļoti trīsēt.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā).
kinematogrāfija Māksla fiksēt kustīgus objektus gaismjutīgā filmā un projicēt iegūtos attēlus uz ekrāna.
nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
rietināt Masēt (dzīvnieka) tesmeni pirms slaukšanas.
masēties Masēt sevi, sava ķermeņa daļas. Tikt masētam.
rietināt Masēt tesmeni pirms slaukšanas.
izmasēt Masēt un pabeigt masēt.
ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
kvartāls Mazākā (pilsētas, pilsētciemata, ciemata) daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
apsusēt Mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt.
apkarsēt Mazliet sakarsēt.
ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
ietrusēt Mazliet, arī vietumis satrusēt.
mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
Zaļā zona Mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
Zaļā zona Mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapu svētki.
Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu.
laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
paklusēt Neilgu laiku klusēt.
paboksēties Neilgu laiku, mazliet boksēties.
padrasēt Neilgu laiku, mazliet drasēt.
padresēt Neilgu laiku, mazliet dresēt.
padzesēt Neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu).
pakarsēt Neilgu laiku, mazliet karsēt.
pakarsēties Neilgu laiku, mazliet karsēties.
pakausēt Neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu).
paķeksēt Neilgu laiku, mazliet ķeksēt.
pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
papresēt Neilgu laiku, mazliet presēt.
patrīsēt Neilgu laiku, mazliet trīsēt.
Negribēt (ne, arī nekā) zināt Neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
Negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
Negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
Nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) Neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
Nelikties (ne) zinis (retāk (ne) zinot) Neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
durnēt Nekā nedarīt. Arī klusēt.
jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki.
sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
sieriņš Nelielā porcijā fasēts (atsevišķu šķirņu) siers.
skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētās).
kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode.
Nesacīt (arī neteikt) ne pieci Nesacīt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
Nesacīt (arī neteikt) ne četri (arī ne pieci) Nesacīt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
Nesacīt (arī neteikt) ne četri Nesacīt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
iešņava Nesālīti kausēti tauki. Plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
dekompensēt Nespēt kompensēt.
Neteikt (arī nesacīt) ne četri (arī ne pieci) Neteikt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
Neminēt ne vārda Neteikt neko, noklusēt.
iesēties Neviļus, negribēti tikt iesētam.
krāšņs Niansēts, spilgts, ļoti patīkams (par krāsu, skaņu).
rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu. Veltnis.
reproducēt No jauna atveidot apziņā, aktualizēt psihē (ko atmiņā fiksētu).
kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra. Stikla šķiedra.
Stikla šķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra. Stiklšķiedra.
Stikla šķiedra No kausēto stikla iegūta šķiedra. Stiklšķiedra.
patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
Patrimoniāls apgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Patrimoniālapgabals.
kvēpis No sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai.
priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils. Pils ārējais pagalms.
kremlis Nocietināts centrs (Krievijas feodālajās pilsētās).
nodedzināt Nokaitēt, nokarsēt.
aizkausēt Nokausēt.
apiet Noklusēt, ignorēt (kādu faktu).
noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
nerūsējošs Nol. divd. --> rūsēt.
nostūris Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra.
tālāk Norāda uz vietu, robežu, aiz kuras (kas) turpina pastāvēt, norisēt citā veidā, citā kvalitātē.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
norist Norisēt (1).
norist Norisēt (2).
beigt Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem).
trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi).
kvēlot Norisēt pavājināti, arī slēpti.
kvēlot Norisēt spēcīgi, intensīvi.
viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
viļņoties Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
sekmēties Norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.). Arī veikties.
sanākt Norisēt, būt (kopā, vienlaicīgi) - par parādībām, darbībām.
iziet Norisēt, notikt, arī iznākt (kā).
atšķirt Norobežot, atdalīt (ar sētu, sienu u. tml.).
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (sava) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
Ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Ievilkties (arī ierauties, ieslēgties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
nosaust Nosausēt (2).
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
nosust Nosusēt. Nožūt (1).
Nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm Nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem. II Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
brikete Noteiktā formā sapresēts materiāls.
reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piemēram, faktu). Arī fiksēt (1).
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
herbārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
Skaņu ieraksts Noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt.
Nošauties greizi (arī šķībi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
Nošauties šķībi (arī greizi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
notrīsināties Notrīsēt.
notrust Notrusēt.
maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
ģerbonis Oficiāla (piemēram, valsts, pilsētas, iestādes, kārtas, cilts) emblēma.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
apsēt Pabeigt sēšanu. Iesēt (daudz vai visu).
apbraucīt Paberzēt, pamasēt.
apdzesēt Padarīt vēsāku. Ļaut mazliet atdzist. Padzesēt.
padīdīt Padresēt.
padusēties Padusēt.
padzisināt Padzesināt, padzesēt.
sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2).
atlaidināt Pakāpeniski atkausēt (ko sasalušu). Ļaut, lai atkūst.
pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
pasautēties Pakarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
pakāsēties Pakāsēt.
paņirbēt Pakņudēt, arī patrīsēt.
cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals.
pasausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks. Pasausēt.
ietrīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīsēt.
ieinteresēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
liet Panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē.
pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nonāk cita rīcībā.
aiztrīsināt Panākt, ka sāk trīsēt.
šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā. Ļoti īss laika sprīdis. Mirklis. Acumirklis.
Laika moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
pārforsēt Pārāk forsēt (darbību, norisi).
pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā.
pārkaitēt Pārāk sakarsēt.
Parīzes komūna Parīzes pilsētas pašpārvaldes orgāns Lielās franču buržuāziskās revolūcijas laikā no 1789. gada līdz 1794. gadam.
pārtvaicēties Pārkarsēties.
apstāties Pārstāt norisēt (par darbību, kustību).
apstāties Pārstāt norisēt (par procesu).
kodēt Pārveidot (kāda koda zīmi vai zīmju virkni) cita koda zīmē vai zīmju virknē, fiksēt (ar kādu kodu izteiktu informāciju) ar cita koda līdzekļiem.
pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas.
tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
fasējums Paveikta darbība, rezultāts --> fasēt. Arī iesaiņojums.
ieģipsējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieģipsēt.
iekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> iekausēt (1).
iekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> iekausēt (2).
iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesēt.
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [1] (1). Kausējot šķidrā agregātstāvoklī pārvērsta viela.
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [2] (2). Termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2). Izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
niansējums Paveikta darbība, rezultāts --> niansēt.
noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt (1).
pasējums Paveikta darbība, rezultāts --> pasēt [1], arī pasējās kultūra.
piekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt [1]. Kausējot pievienotā daļa.
presējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesēt.
plisējums Paveikta darbība, rezultāts --> plisēt. Speciāli apstrādātu sīku, regulāru ieloču kopums (piemēram, tērpā, audumā).
pulsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt (1). Atsevišķs pulsu cikls.
pulsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt (2).
pulsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt (3).
rūsējums Paveikta darbība, rezultāts --> rūsēt (1).
sabalansējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalansēt.
sakarsējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt (1).
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1). Viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
sējums Paveikta darbība, rezultāts --> sēt.
tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1). Tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2). Materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma.
trasējums Paveikta darbība, rezultāts --> trasēt (1).
trasējums Paveikta darbība, rezultāts --> trasēt (2).
uzkausējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkausēt.
Iziet greizi Paveikties slikti, norisēt kļūmīgi.
Noiet (arī iziet) greizi Paveikties slikti. Norisēt kļūmīgi.
iesisties Pēkšņi sākt strauji pulsēt, strauji pieplūst (parasti galvā, sejā) - par asinīm.
Vidējā peļņa Peļņa, ko kapitāla ieguldītājs saņem no avansētā kapitāla pēc vidējās peļņas normas.
adresāts Persona, iestāde, kam adresēts pasta vai telegrāfa sūtījums.
Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
namnieks Pilntiesīgs iedzīvotājs (viduslaiku pilsētā).
izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības). Izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
mazpilsēta Pilsēta ar nelielu iedzīvotāju skaitu.
polārpilsēta Pilsēta polārajā apgabalā.
Rūpniecības centrs Pilsēta vai pilsētciemats, kur koncentrēti vairāki rūpniecības uzņēmumi un tājos nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju.
Pilsēttipa apdzīvota vieta Pilsēta vai pilsētciemats.
Sadraudzības pilsēta Pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums vai līgumi.
brīvpilsēta Pilsēta, kam ir īpaša autonomija vai valsts tiesības.
pavadoņpilsēta Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to.
pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to. Pavadoņpilsēta.
robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
Atklāta pilsēta Pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
Atklāta pilsēta Pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
kūrortpilsēta Pilsēta, kurā ir kūrorts.
lielpilsēta Pilsēta, kurā ir vairāk par 100 000 iedzīvotāju.
pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
urbanizācija Pilsētai, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju, īpatnību radīšana (vidē ārpus pilsētām).
Pilsētas tipa (arī pilsēttipa) apmetne Pilsētapmetne.
Pilsēttipa (arī pilsētas tipa) apmetne Pilsētapmetne.
priekšpilsēta Pilsētas ārējais, no centra attālākais rajons.
iekšpilsēta Pilsētas centrālā daļa.
vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
Pilsētas valde Pilsētas domes izpildu orgāns.
meistardziedonis Pilsētas dzejnieks un dziedonis, cunftes loceklis (Vācijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metropolitēns.
birģermeistars Pilsētas galva (dažās aizrobežu valstīs).
lordmērs Pilsētas galva (Londonā un dažās citās Anglijas pilsētās).
pilsētiedzīvotājs Pilsētas iedzīvotājs.
pilsētnieks Pilsētas iedzīvotājs.
ģilde Pilsētas iedzīvotāju savstarpējās palīdzības, sociālās nodrošināšanas un sabiedriskās dzīves organizācija (feodālismā).
oldermenis Pilsētas padomes loceklis (Amerikas Savienotajās Valstīs).
tramvajs Pilsētas pasažieru (retāk kravas) transporta veids, kurā izmanto vagonus (aptuveni 80 pasažieriem), kas rit pa ielas (retāk zem ielām) izbūvētiem sliežu ceļiem. Šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
primators Pilsētas pašpārvaldes galva (Čehoslovakijā).
municipālpadome Pilsētas pašvaldības lēmējorgāns (piemēram, Francijā).
Pilsētas dome Pilsētas pašvaldības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
Pilsētas dome Pilsētas pašvaldības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
Iecirkņa pristavs Pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā administratīvā vienība.
Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā adminstratīvā vienība.
policijmeistars Pilsētas policijas priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās kapitālistiskajās valstis).
miests Pilsētas tipa apmetne, kam nav pilsētas tiesību (Latvijā no 16. gadsimta līdz 1928. gadam).
ārpilsēta Pilsētas tuvākā apkaime. No pilsētas centra attālākie rajoni.
maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs). Celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
pilsētbūvnieks Pilsētbūvniecības speciālists.
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
pilsētceltnieks Pilsētceltniecības speciālists.
Strādnieku ciemats Pilsētciemats.
pilsētciems Pilsētciemats.
pilsētceltniecība Pilsētu celtniecības process.
Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
sinjorija Pilsētu pašpārvaldes orgāns (viduslaiku Itālijā).
rāte Pilsētu pašpārvaldes orgāns, arī tiesa Rietumeiropā (Latvijā no 13. gadsimta līdz 1889 gadam, Krievijā no 17. gadsimta beigām līdz 1864. gadam). Celtne, telpas, kurās darbojas šāds pašpārvaldes orgāns, arī tiesa.
Padomju vara Pilsētu un lauku darbaļaužu valsts vara, kuras politiskais pamats ir padomes.
sinjors Pilsētvalsts valdnieks (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam).
sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
Ūdens pīpe Pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
Ūdens pīpe Pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
elementārskola Pirmmācības skola pilsētās (līdz 1917. gadam).
ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
Polārā pilsēta Polārpilsēta.
tirānija Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā).
iegrāmatot Precīzi, sīki fiksēt rakstveidā (grāmatā, žurnālā u. tml., piemēram, faktus).
nopresēt Presēt un pabeigt presēt.
pārpresēt Presēt vēlreiz, no jauna.
metālliešana Process, kurā iegūst metāla izstrādājumus, lejot izkausētu metālu veidnēs.
tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi). Spēcīgi, strauji pulsēt.
sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi). Strauji, spēcīgi pulsēt.
pašpuika Pusaudzis, jaunietis (parasti pilsētas nomalēs) ar piedauzīgu, huligānisku uzvedību.
priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā. Averss.
papūst Pūšot padzesēt (ko).
švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts). Atskanēt šādam troksnim.
dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
kvartāls Rajons, daļa (parasti pilsētā).
setlments Rajons, teritoriāla iedalījuma vienība (koloniju vai puskoloniju pilsētā), kurā dzīvo kapitālistisko valstu pavalstnieki un kuru parasti pārvalda šo valstu administrācija.
šifrēt Rakstīt (tekstu), fiksēt (informāciju), izmantojot šifru (1).
pierakstīt Rakstot fiksēt (ko).
pierasēt Rasējot papildināt (uzrasēto).
uzrasēt Rasēt un pabeigt rasēt.
pārrasēt Rasēt vēlreiz, no jauna.
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā. Arī liesma, liesmu kopums.
atdzesēties Refl. --> atdzesēt. Atvēsināties.
atdzesināties Refl. --> atdzesināt. Atdzesēties.
iekausēties Refl. --> iekausēt (2). Tikt iekausētam.
iesēties Refl. --> iesēt.
izmasēties Refl. --> izmasēt. Tikt izmasētam.
izsēties Refl. --> izsēt (1). Tikt izsētam.
izsēties Refl. --> izsēt (3).
koksēties Refl. --> koksēt.
kompensēties Refl. --> kompensēt (1). Tikt kompensētam.
kompensēties Refl. --> kompensēt (2). Tikt kompensētam.
kondensēties Refl. --> kondensēt (1). Tikt kondensētam.
kondensēties Refl. --> kondensēt (2). Tikt kondensētam.
pārkausēties Refl. --> pārkausēt (1). Tikt pārkausētam.
pārkausēties Refl. --> pārkausēt (2). Tikt pārkausētam.
piesēties Refl. --> piesēt (1). Tikt piesētam, parasti neviļus, negribēti.
relaksēties Refl. --> relaksēt (1).
relaksēties Refl. --> relaksēt (2). Tikt relaksētam.
sapresēties Refl. --> sapresēt (1): tikt sapresētam.
sapresēties Refl. --> sapresēt (2). Tikt sapresētam.
sēties Refl. --> sēt (1). Tikt sētam.
pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, arī fiksēt.
piereģistrēt Reģistrējot pierakstīt, fiksēt.
reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
aprūsējums Rezultāts --> aprūsēt. Rūsas kārta.
avansējums Rezultāts --> avansēt (1).
noliesējums Rezultāts --> noliesēt.
pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (1). Rakstu zīmju, pieņemtu zīmju, arī fizikālu signālu kopums, ar ko ir fiksēts kāds fakts, kā saturs.
trolejbuss Ritošs bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai (parasti pilsētās), kura kustību nodrošina līdzstrāva, kas tiek pievadīta motoram pa gaisa vadiem un kontaktstieni.
romieši Romas pilsētas iedzīvotāji.
spīde Rūda, minerāls, kas sastāv no metāla savienojuma ar, piemēram, sētu.
rūsot Rūsēt (1).
rūsot Rūsēt (2).
rūsoties Rūsēt (2).
Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām darbaļaužu deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām Tautas deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis. Biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī.
Neklātienes sacensības Sacensības, kurās dalībnieki startē (sacenšas) dažādās vietās (piemēram, dažādās pilsētās, rajonos).
sarakstīt Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
uzrakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml. (piemēram, par kādu faktu, tematu).
ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti.
pilsētbūvniecisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, tai raksturīgs.
pilsētceltniecisks Saistīts ar pilsētceltniecību, tai raksturīgs.
komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs. Saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
urbānistisks Saistīts ar pilsētu, arī urbanizāciju, tām raksturīgs.
korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
Nātres lien pa logu (arī durvīm) iekšā Saka par nekoptu lauku sētu.
Aug griezdamies Saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
Aug griezdamies Saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
Muti ķešā! Saka, pavēlot klusēt, neizpaust.
Muti ķešā! Saka, pavēlot klusēt, neizpaust.
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša.
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
saliedēt Sakausēt (parasti metālus). Cieši savienot ar saistvielu.
sprūdīt Sākt darīt (ko). Ļaut (kam) norisēt.
parādīties Sākt kursēt (par, parasti jauna veida, transportlīdzekļiem).
satrīsēt Sākt, parasti pēkšņi, trīsēt. Īsu brīdi trīsēt.
kost Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
tālu Samērā lielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
tuvu Samērā mazā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
saķīpot Sapresēt, salikt ķīpā.
aizrūsēt Sarūsēt (tā, ka grūti atvērt, iedarbināt u. tml.).
izrūsēt Sarūsēt.
nobeigties Sasniegt beigas (par darbību, procesu). Norisēt beigu posmā līdz galam.
sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus). Padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās.
iztrusēt Satrusēt (viscaur vai no iekšpuses).
iekarot Savaldzināt, ieinteresēt, piesaistīt sev, pārņemt savā varā (cilvēkus).
sprukt Savienojumā ar «vaļā»: pēkšņi, negaidīti norisēt (par šāvienu).
platsējmašīna Sējmašīna, kuras sētuves platums ir līdz 4 metriem.
triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
triumfators Senajā Romā - karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
latīņi Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā).
akropole Sengrieķu pilsētu nocietinātā daļa.
Veļu kults Seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
iesēt Sēt un pabeigt sēt.
izsēt Sēt un pabeigt sēt.
birģeris Sīkpilsonis, mietpilsonis. Arī pilsētas buržujs.
sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
konvekcija Siltuma pārvietošanās ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
nomināls Skaitliskais (kā) raksturojums, kas ir fiksēts kādā dokumentā.
kaujinieks Sociāldemokrātu partijas biedrs, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Pilsētvalsts.
pilsētvalsts Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Polisa.
degt Spēcīgi norisēt (par psihiskiem procesiem).
kaist Spēcīgi norisēt, būt ļoti intensīvam, spraigam (par psihiskiem procesiem).
virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
iededzināt Spēcīgi, satraukt, saviļņot. Ļoti ieinteresēt.
liesmot Spraigi, trauksmaini norisēt (par pa rādībām sabiedrībā).
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā).
ieinteresētība Stāvoklis, kad kāds ir ieinteresēts (1).
ieinteresētība Stāvoklis, kad kāds ir ieinteresēts (2).
Kvarca stikls Stikls, ko iegūst no kausēta kvarca.
kveldināt Stipri karsēt (1).
svelmēt Stipri karsēt (par sauli, uguni u. tml.).
kaitēt Stipri karsēt (parasti akmeni, metālu). Karsēt tā, ka izstaro gaismu.
tvaicēt Stipri karsēt (parasti par sauli). Tveicēt.
kveldēt Stipri karsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
kvēlināt Stipri karsēt, tā ka kvēlo (1).
speltēt Stipri karsēt.
svelmēties Stipri karsēties, karst.
citadele Stipri nocietināta vieta pilsētā. Arī cietoksnis.
sakveldināt Stipri sakarsēt (1).
sakveldēt Stipri sakarsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
nokvēlināt Stipri sakarsēt tā, ka kvēlo.
sakvēlināt Stipri sakarsēt, tā ka kvēlo.
nokveldēt Stipri sakarsēt.
svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
kalpot Strādāt algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko). Speciālists šādā darbā.
degt Strauji norisēt (par cīņām, kaujām u. tml.).
skriet Strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
joņot Strauji, intensīvi norisēt (par psihiskām norisēm).
dauzīties Strauji, spēcīgi pukstēt (par sirdi), paātrināti, spēcīgi pulsēt (par asinīm).
klauvēt Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
klauvēties Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt. Klauvēt (2).
virpuļot Strauji, spraigi norisēt (par notikumiem, procesiem).
sust Susēt.
mūris Šādā veidā celta aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni).
pūst Šādā veidā izvadīt gaisu, lai ar tā strāvu, piemēram, dzesētu, sildītu ko, papildinātu kam skābekli.
tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela.
rakstveidā Tā, ka ir fiksēts ar raksta zīmēm.
bezpartejisks Tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml. Neitrāls. Neieinteresēts.
biržains Tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas.
nomināls Tāds, kam ir kādā dokumentā fiksēts skaitliskais raksturojums.
pilsēttipa Tāds, kam ir pilsētai, tās videi raksturīgas īpašības.
mācīts Tāds, kam ir radīts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku). Arī dresēts.
ļaundabīgs Tāds, kam ir tieksme progresēt (par slimību, patoloģisku procesu).
izsmalcināts Tāds, kas atbilst smalkām, niansētām prasībām.
piepilsētas Tāds, kas atrodas, noris, arī dzīvo pilsētas tuvumā.
starppilsētu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp pilsētām.
municipāls Tāds, kas attiecas uz pilsētas pašvaldību, pieder pilsētas pašvaldībai.
ruderāls Tāds, kas aug mājokļu tuvumā, gar ceļiem, piegružotās vietās, mēslainēs, sētmalēs u. tml. (par augiem, parasti nezālēm).
viņsētas Tāds, kas dzīvo, arī pastāv, noris citā, arī kaimiņu sētā. Viņmāju.
rakstveida Tāds, kas ir fiksēts ar raksta zīmēm.
tabulārs Tāds, kas ir fiksēts tabulā (1).
mutisks Tāds, kas ir izteikts runas valodā, bet nav fiksēts, apstiprināts rakstiski.
mazpilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs mazpilsētu iedzīvotājiem. Tāds, kurā izpaužas mazpilsētu iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
pilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem. Tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs.
viensētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs viensētai vai viensētniekam. Tāds, kurā izpaužas kas viensētai vai viensētniekam raksturīgs.
vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis. Verdošs.
neatsverams Tāds, kas ir tik liels, ka to nav iespējams ne ar ko atlīdzināt, kompensēt (piemēram, par zaudējumu).
nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un stingti iesakņojies (piemēram, savstarpējās attiecībās, sadzīvē).
vaļējs Tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem).
vilinošs Tāds, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu. Tāds, ko tiecas iegūt.
pilsētveidojošs Tāds, kas rada pilsētai raksturīgu vidi, ainavu. Tāds, kam ir pilsētas veidotājas funkcijas.
vēlākais Tāds, kas sāk pastāvēt, norisēt pēc kāda laikposma.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
trīsulīgs Tāds, kas trīsuļo (1), trīs (1). Tāds, kas mēdz trīsuļot, trīsēt. Trīsuļains (1).
smalks Tāds, kas veic sarežģītu, augsti kvalificētu darbu. Tāds, kura darba veikšanā nepieciešama niansēta, psiholoģiska Iedziļināšanās.
aizmugurisks Tāds, kas veikts, pieņemts, ieinteresētajai personai klāt neesot.
pirmspieredzes Tāds, kas vēl nav izveidojies, fiksēts pieredzē.
vijīgs Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi). Tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.).
neatgriezenisks Tāds, ko nevar ne ar ko atlīdzināt, kompensēt.
kluss Tāds, kur nav spilgtu kontrastu (piemēram, par mākslas darbu, ainavu). Viegli niansēts, ar nelielām krāsu toņu atšķirībām.
bezpartejisks Tāds, kurā izpaužas neitralitāte, neieinteresētība.
izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts. Izvairīgs.
pārsmalcināts Tāds, kurā izpaužas pārāk liela izsmalcinātība, tāds, kas atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām. Pārāk niansēts, detalizēts.
vienaldzīgs Tāds, kurā izpaužas vienaldzība, neieinteresētība (pret ko).
rakstisks Tāds, kura saturs ir pausts, fiksēts ar rakstības līdzekļiem.
prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela.
stars Taisnes nogrieznis, kura sākums ir fiksēts noteiktā punktā.
pārtapsēt Tapsēt vēlreiz, no jauna.
gigants Tas (piemēram, rūpnīca, celtne, pilsēta), kas ir neparasti liels. Milzenis.
transmiters Telegrāfa aparāta palīgierīce perfolentē fiksētā telegrammas teksta noraidīšanai.
Vārtu telpa (arī rūme) Telpa, kas izveidojas segtos vārtos (parasti ēkā, kurā pa vārtiem no ielas var iekļūt sētā).
Rasas punkts, arī rasas punkta temperatūra Temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties.
Rasas punkta temperatūra, arī rasas punkts Temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties.
Lejupslīdoša tendence Tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
province Teritorija (valstī), kas atrodas samērā tālu no centra, no galvaspilsētas.
lauki Teritorija ārpus pilsētu vai pilsētciematu robežām.
atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (metālu), lai stabilizētu (tā) struktūru.
tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
Iztecēt taukos Tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
Iztecēt taukos Tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
nokarst Tiekot karsētam, sasniegt augstu temperatūru (par priekšmetu, vielu).
sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu (par divām vai vairākām vielām).
Pilsētas tiesības Tiesiska norma, kas piešķir pilsētai administratīvu autonomiju.
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt.
krist Tikt ieņemtam kaujā, nonākt pretinieka varā (piemēram, par pilsētu).
norisināties Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veidā, ar kādu rezultātu) - darbību, pasākumu u. tml. Norisēt (2), noritēt (2).
noritēt Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veida, ar kādu rezultātu) - par darbību, pasākumu u. tml. Norisēt (2).
niansēties Tikt niansētam. Iegūt nianses.
nojukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu). Sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi. Izjukt (2).
sajukt Tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu). Nerealizēties (par ieceri, nodomu).
kaitēties Tikt stipri karsētam (parasti par akmeni, metālu). Tikt karsētam tā, ka izstaro gaismu.
iesākties Tikt veiktam pašā pirmajā posmā. Norisēt paša pirmajā posma.
sākties Tikt veiktam pirmajā posmā. Norisēt pirmajā posmā.
Lielā ģilde Tirgotāju organizācija (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
Lielā ģilde Tirgotāju organizācija (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
trīsināties Trīsēt (1).
trīsot Trīsēt (1).
trīsuļot Trīsēt (1).
trīsināties Trīsēt (2).
trīsot Trīsēt (2).
trīsuļot Trīsēt (2).
Pielikt pirkstu pie lūpām Tuvinot pirkstu, parasti savām lūpām, likt kādam apklust, klusēt.
Pielikt pirkstu pie lūpām Tuvinot pirkstu, parasti savām, lūpām, likt kādam apklust, klusēt.
beigties Tuvoties nobeigumam (par darbību, procesu). Norisēt (beigu posmā).
Piesātināts tvaiks Tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
pietveicēt Tveicējot piekarsēt.
mullīts Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst no kausēta kvarca.
uzņemt Uzmērīt (kādu teritoriju, attālumus starp objektiem tajā) un mērījumu rezultātus fiksēt kartē, plānā.
izdarīt Uzrakstīt, ierakstīt, pierakstīt. Iiksēt.
herbarizēt Vākt, žāvēt un presēt (augus) herbārijam.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku, dresētu dzīvnieku.
konsuls Valsts dienestpersona, ko kāda valsts ieceļ kādā citas valsts pilsētā savas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvēšanai, attiecīgo konsulāro funkciju veikšanai pēc abu valstu noslēgtas konvencijas.
rādiusvektors Vektors, kas iet uz patvaļīgu telpas punktu no kāda fiksēta punkta.
šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs).
siena Vertikāla, samērā šaura aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni); mūris.
vicekonsulāts Vicekonsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
videoinformācija Videoierakstā fiksēta informācija.
herolds Viduslaikos - lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis. Kārtības uzturētājs ceremonijās. Pavēļu, rīkojumu izsaucējs.
brīvpilsēta Viduslaikos - pilsēta, kas pakļauta tieši ķeizaram vai karalim.
geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
bungalo Viegla ārpilsētas celtne ar verandām (parasti tropu zemēs).
pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
tvaiks Viela gāzveida stāvoklī (fāzē), kas noteiktos apstākļos atrodas līdzsvarā ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
elektrolīts Viela, kas šķīdumā vai izkausētā stāvoklī sadalās jonos.
Skaldāmie materiāli Vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
indiference Vienaldzība, neieinteresētība.
sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
trīsiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (1).
trīsiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (2).
viensētnieks Viensētas iedzīvotājs.
ciemats Viensētu grupa.
ciems Viensētu grupa. Ciemats (3).
sēdeklis Vieta (parasti pilsēta), arī celtne, telpa, kur pastāvīgi darbojas (piemēram, organizācija, amatpersona).
Apdzīvota vieta Vieta, kur dzīvo cilvēki (viensēta, lauku sētu kopa, lauku centrs, ciemats, pilsēta).
Apdzīvota vieta Vieta, kur dzīvo cilvēki (viensēta, lauku sētu kopa, lauku centrs, ciemats, pilsētciemats, pilsēta).
daba Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis kādā vietā (pilsētā, ciemā u. tml.).
liet Virzot (izkausētu vielu, javu) formā, veidnē, gatavot, veidot (ko no tās).
gludināt Virzot, arī uzspiežot sakarsētu gludekli, panākt, ka (kas) kļūst gluds.
patriciāts Visbagātāko, visprivileģētāko iedzīvotāju slānis, kam bija ekonomiskā un politiskā vara pilsētā (feodālismā).
izrūsēt Viscaur sarūsēt (parasti no iekšpuses).
niansētība Vispārināta īpašība --> niansēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pilsētnieciskums Vispārināta īpašība --> pilsētniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
viensētnieciskums Vispārināta īpašība --> viensētniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas. Arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
gorodovojs Zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas pilsētu policijā. Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pilsētciemats Zemākā ranga pilsēttipa apdzīvota vieta (Latvijas PSR kopš 1949. gada).
sējplatība Zemes platība, ko aizņem sēti vai stādīti lakstaugi.
sābris Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
pušelnieks Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latvijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
laime Zīlēšanā (parasti Jaungada naktī) - nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja ielej izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī.
pirotipija Zīmju iededzināšana kokā ar sakarsētiem rīkiem.
pilsētbūvniecība Zinātnes un prakses nozare, kas ietver pilsētu plānošanu un apbūvi.
legalizēt Zinātniski fiksēt (piemēram, augu sugas) esamību kādā novadā.

sēt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

sēt

MLVV

sēt

MEV

sẽt