kaitēt3
kaitēt [kaitēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Stipri karsēt (parasti akmeni, metālu). Karsēt tā, ka izstaro gaismu.
PiemēriKaitēt ēzē tēraudu.
- Kaitēt ēzē tēraudu.
- sal. Saule cēlās smaga un kvēlojoša, kā varenā ugunskurā ilgi kaitēta.
- pārn. Viens vienīgs stars vēl ilgi neizplēnē, Šķeļ mākoņus un kaitē sārtus tos..
1.1.intrans. Izplatīt stipru karstumu.
PiemēriSaule kaitēt kaitēja.
- Saule kaitēt kaitēja.
Avoti: 4. sējums