kaitinēties
kaitinēties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; pareti
Ķircināties.
PiemēriSpiegdama viņa ķēra Uldi, bet citi bērni kaitinādamies stājās viņai ceļā.
- Spiegdama viņa ķēra Uldi, bet citi bērni kaitinādamies stājās viņai ceļā.
- «Vai iesim?» - «Ko viņš nedomā!» Mare kaitinādamas atbildēja. «Ja iešu, tad jau tevi līdzi neņemšu!»
- Meitas un puiši savā starpā kaitinās.
Avoti: 4. sējums