kāja | LLVV

kāja

kāja -as, s.

1.Apakšējā ekstremitāte — balsta un kustību orgāns (cilvēkam).

PiemēriSpēcīgas kājas.

Stabili vārdu savienojumi(Aiz)likt kāju priekšā.

(Aiz)likt kāju priekšā — Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
(Ie)mest sprunguli starp kājām (arī kājās, riteņos) — Traucēt (parasti kādam ko paveikt).
(Ie)spert (arī (ie)celt sar.) (savu) kāju (arī kājas) — (Ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur).
(Prom, arī nost) no kājām sar. — Tālāk, nomaļus (no kāda).
(Tikko) (pa)vilkt kājas — Ar grūtībām iet.
Aizlikt kāju priekšā — Liekot kāju ceļā (gājējam, skrējējam), panākt, ka krīt.
Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā — sar. Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
Apgriezt visu ar kājām gaisā — sar. Ļoti sajaukt (ko meklējot). Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
Ar kājām gaisā (arī uz augšu) — Pretēji parastajam, pieņemtajam. Pavisam nepareizi.
Atstiept (arī notirināt) kājas, arī atstiept pēdas — vienk. Nomirt. Nobeigties.
Aut kājas — Posties, gatavoties (piemēram, ceļam).
Būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) — Kategoriski pretoties (kam). Enerģiski censties aizkavēt (ko).
Būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā — sar. Saka, ja paredzama dūža nāve.
Būt uz grūtām kājām — sar. Būt grūtniecības stāvoklī.
Būt uz kājām — 1. Būt veselam. Būt atspirgušam (no slimības).2. Strādāt, rosīties.3. Izkļūt no grūtībām, sarežģītas situācijas.
Ceļa kāja — sar. Ceļakāja.
Ceļš zem kājām — Saka, ja jādodas prom.
Cik (arī ko) kājas nes — Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
Dabūt uz kājām (arī uz pekām) — 1.sar. Izārstēt. Palīdzēt atgūt veselību.2. Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu — 1.sar. Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).2. Ātri iet, skriet.
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) — 1. Gāzt (cilvēku).2. Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gulēt pie kājām — sar. Justies uzvarētam, padevīgam.
Izkāpis no gultas ar kreiso kāju — sar. Saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
Izkustināt kājas — Paiet, paskriet kādu gabalu. Arī padejot.
Izlocīt kājas — 1. Izkustēties no miera stāvokļa.2. Paieties, paskrieties. Arī izdejoties.
Iznest ar kājām pa priekšu — sar. Iznest (kādu) mirušu.
Kāja paslīd (retāk slīd) — Saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
Kājas bumba novec. — Kājbumba. Futbols.
Kājas neklausa — Saka, ja ir grūti iet.
Kājas pieaug (priekšmetam) — sar. Saka, ja (priekšmets) piepeši pazūd.
Kāju pamesls niev. — Kājpamesls.
Kāju sargs — Kājsargs.
Kāju slaukāmais (arī slauķis) — Kājslauķis.
Koka kāja sar. — Primitīva kājas protēze.
Koka kājas — Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) sar., arī tikko turēties uz kājām (arī kājās) — Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
Kur vien kāju sper — Visur.
Laist (arī skriet) ko kājas (arī nagi) nes — sar. Skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
Laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu — sar. Ātri bēgt, ātri doties prom.
Lauzīt kājas sar. — Iet (parasti ar pūlēm).
Maisīties (arī pīties, būt, jaukties, kulties) pa kājām — sar. Būt par traucēkli (kādam).
Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām — Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē — Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
Nav kur kāju nolikt (arī (pa)spert.) — Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
Nejust zemi zem kājām — Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
No bērna (arī bērnu) kājas (arī kājām) — No bērnības, no mazotnes.
No galvas līdz kājām (retāk papēžiem) — Viscaur, pilnīgi, pavisam (par cilvēku).
Nolaist no kājas (arī kājām) — vienk. Nogalināt.
Nostādīt uz kājām — 1. Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.2. Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Nostāties uz (savām) kājām — 1. Kļūt patstāvīgam.2. Nostiprināties, nostabilizēties.
Ņemt (arī likt) kājas pār pleciem — 1.sar. Iet prom, doties ceļā.2. Bēgt.
O kājas — Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
Pamats zem kājām — Drošs, stabils stāvoklis.
Saistīt rokas un kājas — Pilnīgi atņemt rīcības brīvību. Ļoti ierobežot.
Smagas kājas — Nogurušas, nespēcīgas kājas.
Stāvēt uz savām (arī paša) kājām — Būt patstāvīgam.
Tā, ka kājas pie zemes nemetas — Ļoti ātri (iet, skriet).
Tā, ka nejūt zemi zem kājām — Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
Tikt uz kājām — 1. Atveseļoties.2. Izkļūt no grūtībām. Sasniegt labklājību, turību.
Uz brīvām kājām — Brīvībā.
Uz otru kāju (ieliet, iedzert) — vienk. (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
Vieglas (arī veiklas, žiglas, ātras) kājas — Viegla (arī veikla, žigla, ātra) gaita.
X kājas — Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
Zeme deg zem kājām — 1. Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.2. Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Zeme līgojas zem kājām — Saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.

1.1.lok.: kājā, kājās, apst. nozīmē Uz šīs ekstremitātes (uzaut, uzvilkt).

PiemēriJaunie strīpainie brunči un platā zilraibā jaka [Smalko Annai] mugurā, kājās baltas diega zeķes un pastalas.

1.2.Šāda dzīvnieku ekstremitāte.

PiemēriZirga kāja.

Stabili vārdu savienojumiKazas kāja. Zirga kāja.

1.3.lok.: kājās, apst. nozīmē Stāvus, balstoties uz šīm ekstremitātēm (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).

PiemēriPiecelties kājās.

Stabili vārdu savienojumiBūt kājās. Celt kājās.

1.4.Apauti apavi.

PiemēriLai noslaukot kājas, saimnieks saka [zēnam], ieiedams priekšnamā un rādīdams.. kājslauķi. Pabružā puika apavu sarkanos purnus..

2.Pēda.

PiemēriPlata kāja.

Stabili vārdu savienojumiPa kājai.

3.Balsts (priekšmetam, ierīcei).

PiemēriGalda kāja.

Stabili vārdu savienojumi(No)laist no kājas. Līdz kājai vaļā. Melnās kājas.

Avoti: 4. sējums