Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kaitnieks
kaitnieks -a, v.
kaitniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; jur.
Persona, kuras ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai.
PiemēriĀrzemju izlūkdienests iesūtīja mūsu zemē daudz spiegu, kaitnieku un diversantu.
  • Ārzemju izlūkdienests iesūtīja mūsu zemē daudz spiegu, kaitnieku un diversantu.
  • ..kolektīvā ieviesies kaitnieks. Bīstams, norūdīts un manīgs. Pēdējā nedēļā vien nobeigušās divas govis, nodedzis vāgūzis [ratnīca] ar zirglietām..
  • ..vēl ir daudz sīku kaitnieku. Arī spekulanti pieder pie tādiem kaitniekiem.
Avoti: 4. sējums