pēda
pēda -as, s.
1.Paplatināta kājas apakšējā daļa – atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot. Šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
PiemēriPēdas skelets.
- Pēdas skelets.
- Pēdas locītavas.
- Pēdas muskuļi.
- Pēdu nospiedumi smiltīs.
- Ieraut skabargu pēdā.
- Cilvēka pēdas stāvot vai staigājot «uzņem» visu cilvēka svaru, tātad ir visvairāk noslogotā balsta un kustību aparāta daļa.
- Andris uzmanīgi izrāpās pa logu un, turoties rokām pie palodzes, meklēja kājām balstu. Beidzot tas bija atrasts. Bet, tikko viņš atlaida rokas, pamats izslīdēja zem pēdām, un kājas.. vilka visu ķermeni lejup.
- ..ik solis sagādāja mokošas sāpes basajās pēdās.
- Atšķirībā no zivju spurām vardes kājas ir posmotas. Pakaļkāja sastāv no augšstilba, apakšstilba un pēdas, kas nobeidzas ar pieciem pirkstiem.
- Plakanā pēda parasti rodas, ja ir vāji muskuļi. Visbiežāk tā sastopama cilvēkiem, kuriem daudz jāstaigā vai ilgi jāstāv uz vietas.
- Iedzimtā greizā pēda rodas sakarā ar apakšstilba un pēdas nervu un muskuļu aparāta nepareizo embrionālo attīstību.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)ņemt pēdu (arī vagu).
- (Pa)ņemt pēdu (arī vagu) idioma — vienk. (aiz)bēgt.
- Atstiept pēdas (arī kājas) idioma — vienk. Nomirt. Nobeigties.
- Aukstas pēdas idioma — Saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
- Greizā pēda — Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
- Piesist pēdu idioma — vienk. Aizbēgt.
- Plakanā pēda — Pēdas izliekuma deformējums.
1.1.Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām).
PiemēriPēda gliemenēm nav plakana, bet mēlesveida vai ķīļveida.
- Pēda gliemenēm nav plakana, bet mēlesveida vai ķīļveida.
1.2.Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu. Apakšējā daļa (zeķēm).
Piemēri..viņa [saimniece] žigli apskatījās - neviena te tuvumā nebij. Visām tupeļu pēdām tagad uz klona plakšinādama, izskrēja laukā.
- ..viņa [saimniece] žigli apskatījās - neviena te tuvumā nebij. Visām tupeļu pēdām tagad uz klona plakšinādama, izskrēja laukā.
- ..[vecāmāte] pieada zeķei pēdu vai strādā kādu citu rokdarbu.
2.parasti dsk. Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
PiemēriBasu kāju pēdas smiltīs.
- Basu kāju pēdas smiltīs.
- Svaigi iemītas pēdas.
- Stirnu pēdas sniegā.
- Lapsas pēdas ved pāri klajumam.
- Putenis aizvelk gājēja pēdas.
- Tik viena rinda pēdu tecēja [rasā] pret māju pusi. Tur bij aizgājis tēvs..
- Melnajās ratu sliedēs un zirga pēdās bija sabirušas bērzu un iesārtās apšu lapiņas..
- Nepazīstamā mežā zvēru takas jāuzmeklē, izsekojot zvēru pēdas, kuras vasarā var pamanīt tikai pēc kādas saburzītas lapas, nolauztas smilgas vai samīdītiem sakaltušiem zariņiem.
- pārn. Cilvēkam ir lielā mērā šī ērmotā dabas īpašība: skatīties allaž sava nostaigātā ceļa pēdās un tur gudrot pārpārim, kā vajadzēja kāju likt..
- pārn. Te mani apņēma sendienu debesis. Es pārstaigāju visas tās vietas, kur kā bērns un pusaudzis biju ieminis savas pēdas, un man daudz kas atvērās no senās burvības.
- pārn. Dažkārt uz papīra skrāpē Neīstu prieku un bēdas, Mākslotu laimi vai sāpes, Dzīvē nemītas pēdas..
- pārn. Migla neredzamas pēdas min Kalnos, ezeros un ielu pierēs.
2.1.pārn. Pazīmes, kas paliek (pēc kādas darbības, procesa, notikuma u. tml.).
Piemēri..apziņas dzīlēs vēl palikušas satraucoša pārdzīvojuma un ciešanu pēdas.
- ..apziņas dzīlēs vēl palikušas satraucoša pārdzīvojuma un ciešanu pēdas.
- ..dabas spēku stihiskās cīņas pēdas - kalnu grēdas, ezeri un pauguri - veido kādu noteiktu ritmu - tie visi lielākoties orientēti dienvidaustrumu virzienā.
- Sestdienas vakarā Žuburs aizgāja uz teātri. Pēdējo dienu pārdzīvojumi bija atstājuši manāmas pēdas viņa sejā...viņš bija novājējis, zem acīm ēnoja zili loki.
2.2.Transportlīdzekļu atstātās pazīmes (kādā vidē, piemēram, iespiedumi, nospiedumi).
PiemēriAutomobiļa riepu pēdas.
- Automobiļa riepu pēdas.
- Iebrauktās pēdas aizputinātas.
- Kāpurķēžu pēdas.
- Motocikla pēdas.
- Soļi viegli grimst brūngano smilšu takā starp iebrauktām ratu riteņu pēdām..
- Uz viena no šādiem ceļiem viņi saskatīja diezgan labi saglabājušās vieglās automašīnas pēdas. Tās varēja būt atstājis tikai žigulis.
- Laivai degunā lien gari, mierīgi viļņi, kas pret sāniem sašķīst un, rāmi burzguļojot, uzmet dzirkstošu putu vērpetes, lai tūlīt aiz mums sakļautos un iezīmētu mūsu savdabīgas pēdas - zilgani sudrabotu sliedi ūdenī.
3.Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pamatne.
PiemēriĒveles pēda.
- Ēveles pēda.
- Arkla pēda.
- Mērkārts pēda.
- Kolonnas pēda.
- Sliedes pēda.
- Gredzenveida pēda.
- Lodveida pēda.
- Platais, dzelžiem apkaltais [kuģa] koka spārns atdūrās pret stūres pēdu.
- Nav grūti iedomāties, kādos apmēros tiktu izpostīta apkārtnes krāšņā daba, ja aizbērtu senleju ar 25 m augstu un pēdā 120 m platu zemes uzbērumu.
4.literat. Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
PiemēriAnapesta pēda.
- Anapesta pēda.
- Divzilbīga pēda.
- Pēdu veido viena uzsvērta zilbe un viena, divas vai vairākas neuzsvērtas.
- Žaniņš lasīja, atzīmēja pēdas, bubināja pie sevis rindas un pantus, ierakās vārdnīcās, vajadzīgo teicienu meklēdams.
5.Garuma mērvienība – aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
PiemēriGrāvis pēc šņores norakts.. Velēnas aizsviestas tālā izklaidā,.. smalkā zeme nobērta visgarām pēdu no malas, ne collu tuvāk, ne tālāk.
- Grāvis pēc šņores norakts.. Velēnas aizsviestas tālā izklaidā,.. smalkā zeme nobērta visgarām pēdu no malas, ne collu tuvāk, ne tālāk.
- Tikai tagad visi ievēroja, ka ierakumu mugursienas augšējā mala apmēram pēdu platumā visgarām izkapāta vācu lodēm.
- Kad zāle sausajā gadalaikā bija nokaltusi, bieži izcēlās milzu ugunsgrēki. Liesmas izplatījās ātri ar draudīgu rūkoņu un šāvās desmitiem pēdu augstumā..
- Nē, mana dzimtenes zeme, no tevis es neņemšu daudz, Tikai tās septiņas pēdas, ko par kapu cilvēki sauc..
- Viņiem netika Tavas zemes Deviņas pēdas, Un tavas nākošās ievas, Venta.
Stabili vārdu savienojumiSeptiņas (arī deviņas) pēdas.
- Septiņas (arī deviņas) pēdas — Kaps.
Stabili vārdu savienojumi(No)jaukt (arī sajaukt) pēdas. Bez pēdām. Būt (arī (no) nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām.
- (No)jaukt (arī sajaukt) pēdas — Maldināt.
- Bez pēdām — Tā, ka nav atrodams (pazust, aizbēgt u. tml.).
- Būt (arī (no) nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām — Izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
- Dzīt pēdas — 1. Pēc pēdām meklēt medījumu.2. Neatlaidīgi meklēt.
- Iet (arī nākt, retāk staigāt, soļot) (kāda) pēdās — Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Mīt (kāda) pēdās — 1. Pārvietoties (cieši) aiz kāda.2. Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Pa pēdām, arī uz pēdām — 1. Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).2. Tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties).
- Pēdu dzinējs — Suns, kas ir apmācīts pēdu dzīšanai. Pēddzinis (1). Cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās). Pēddzinis (2).
- Pēdu pa pēdai — 1. Pakāpeniski, maz pamazām. Lēnām.2. No vienas vietas.
- Pēdu pēc pēdas — Pakāpeniski, maz pamazām.
- Pēdu pēdā — Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- Uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām — Tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
Avoti: 6-1. sējums