pēctecīgs
pēctecīgs -ais; s. -a, -ā
pēctecīgi apst.
1.Saistīts ar pēctecību (1), tai raksturīgs.
PiemēriPadomju sabiedrības attīstībā iemiesojas pēctecīgie sakari starp visam jaunās pasaules cēlāju paaudzēm..
- Padomju sabiedrības attīstībā iemiesojas pēctecīgie sakari starp visam jaunās pasaules cēlāju paaudzēm..
- Pēctecīgi un mērķtiecīgi jāaudzina jaunieši Komunistiskās partijas, padomju tautas un tās Bruņoto Spēku varonīgo tradīciju garā.
2.biol. Saistīts ar pēctecību (2), tai raksturīgs.
PiemēriPēctecīgas bioloģiskās īpašības.
- Pēctecīgas bioloģiskās īpašības.
Avoti: 6-1. sējums