Paplašinātā meklēšana
Meklējam kāja.
Atrasts vārdos (30):
- kāja:1
- kājains:1
- kājauts:1
- ejkājas:1
- ceļakāja:1
- melnkāja:1
- slīdkāja:1
- vārnkāja:1
- kājapakša:1
- kazaskāja:1
- pakaļkāja:1
- vēderkāja:1
- peldkājas:1
- vienkājas:1
- priekškāja:1
- bezkājains:1
- divkājains:1
- garkājains:1
- līkkājains:1
- racējkājas:1
- četrkājains:1
- divkājainis:1
- tievkājains:1
- trijkājains:1
- trīskājains:1
- vienkājains:1
- četrkājainis:1
- daudzkājains:1
- strupkājains:1
- nenovalkājams:1
Atrasts vārdu savienojumos (15):
- Būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā
- Būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā
- Ceļa kāja
- Ceļa kāja
- Kāja paslīd
- Kāja paslīd (retāk slīd)
- Kāja slīd (biežāk paslīd)
- Kazas kāja
- Kazas kāja
- Koka kāja
- Koka kāja
- Stāvēt (arī būt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā
- Stāvēt (arī būt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā
- Zirga kāja
- Zirga kāja
Atrasts skaidrojumos (237):
- Lielais pirksts (kājas) īkšķis.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- kaklarota Ap kaklu valkājama rotas lieta.
- aproce Ap roku valkājama rota. Rokassprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta. Aproce (2).
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna. Uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
- uzaut Apaut (kājas).
- apauties Apaut sev kājas.
- uzauties Apaut sev kājas. Apauties (1).
- zeķes Apģērba gabals, kas sedz kājas.
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
- tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trijkājains.
- trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trīskājains.
- Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu).
- auties Aut sev (kājas).
- Ratu sega Bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos.
- ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
- ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- Burta augstums Burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam.
- Ceļa kāja Ceļakāja.
- Ceļa kāja Ceļakāja.
- apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
- gurns Cilvēka vai dzīvnieka kājas augšdaļa.
- vienkājis Cilvēks, kam ir viena kāja.
- stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
- stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
- kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas.
- kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas. Vieta pie šīs daļas, gala.
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
- atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus). Atspaidīt.
- kājiņa Dem. --> kāja.
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
- divkājis Divkājainis.
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
- pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
- priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja.
- kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
- tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
- četrkājis Dzīvnieks, kam ir četras kājas.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
- kankāns Estrādes deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā. Šīs dejas mūzika.
- ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
- iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas). Cieši ietvert (kājas) - par apaviem.
- sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas).
- šekums Iegurņa josla. Arī augšējā (kājas) daļa.
- Likt kājas (arī kāju) (kā) Iet (kā), ejot novietot kājas (kā) uz zemes.
- brist Iet, augstu ceļot kājas (piemēram, pa garu zāli).
- kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
- ieaut Ietērpt (apavos, zeķēs kājas).
- ieauties Ietērpt sev kājas (apavos, zeķēs).
- saaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas), parasti silti.
- apaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas).
- ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos).
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs).
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas).
- pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu.
- izkāpt Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas.
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem.
- izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai. Arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai. Apakšstilbs. Arī augšstilbs.
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus. Kājas daļa pie šīs locītavas. Izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
- pakāpiens Kāpņu daļa - horizontāls un vertikāls veidojums, uz kura kāpjot liek kājas.
- cirmenis Kāpurs (kukaiņiem), kuram ir vāji attīstītas kājas vai to pavisam nav.
- ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet. _imperf._ Slāt prom. Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā).
- slāt Lempīgi, kājas velkot, iet.
- izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
- noslāt Lempīgi, kājas velkot, noiet, nonākt.
- paslāt Lempīgi, kājas velkot, paiet, panākt.
- pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā). Likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
- Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet! klupdams krizdams.
- Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupdams krizdams.
- Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
- Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
- celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu. Arī ceļgals.
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
- paplest Mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus).
- kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- melnkaite Melnkāja.
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
- pārmīņāties Mīņājoties pārnest sava ķermeņa masu (no vienas kājas uz otru). Mīņājoties pārvietoties (uz citu vietu).
- Caurā roze Nedzīstoša kājas čūla.
- kurmis Neliels, pelēcīgi melns kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas.
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
- aizslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot aiziet.
- ieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot iziet, iznākt.
- noslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot noiet, nonākt.
- pieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- slampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet.
- ataut Noaut (kājas).
- Smagas kājas Nogurušas, nespēcīgas kājas.
- pārlaist Novietot (ķermeņa daļu, parasti kājas) pāri (kam), pār (ko) tā, ka (tā) ir vērsta uz leju.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- pakaļķepa Pakaļkājas ķepa.
- pakaļķetna Pakaļkājas ķetna.
- pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti).
- kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazas kāja.
- Kazas kāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazaskāja.
- Kazas kāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazaskāja.
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot. Šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
- veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu. Šādas formas apģērba gabals sievietēm.
- pārauties Pāraut sev kājas.
- kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
- ieplest Pastiept sānis (parasti rokas, kājas).
- peka Pēda (cilvēkam vai dzīvniekam). Arī kāja, kam ir pēda.
- zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
- Kukaiņu piekūns Piekūns, kam ir sarkanīgas kājas, īsa aste un kas medī kukaiņus.
- nostiept Pilnīgi iztaisnot (parasti kājas, rokas).
- īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
- priekšķepa Priekškājas ķepa.
- priekšķetna Priekškājas ķetna.
- Koka kāja Primitīva kājas protēze.
- Koka kāja Primitīva kājas protēze.
- karcināt Purināt, drebināt. Ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
- dzērvjveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste. Šīs kārtas putni.
- stārķveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids. Kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis). Šīs kārtas putni.
- krokodils Rāpuļu klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes. Šīs kārtas dzīvnieki.
- ķepa Roka, retāk kāja (parasti liela).
- ekstremitātes Rokas, kājas.
- pašritis Rotaļlieta, kas sastāv no plāksnes ar diviem riteņiem un stūres un ko virza ar vienas kājas atspērieniem.
- Koka kājas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- Koka kājas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem. Koka kājas.
- saauties Saaut sev kājas. Saaut sev kājas (apavos, zeķēs).
- sabristies Sabrist sev, parasti apavus, kājas.
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- Nolaisties uz visām četrām Saliecot kājas ceļgalos, novietoties tā, ka atbalstās uz tiem (par dzīvniekiem).
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
- kaklagredzens Senlaicīga rotas lieta - ap kaklu valkājama metāla apļveida stīpa.
- pangodiņš Sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
- spert Sitot ar strauju kājas kustību, virzīt (ko).
- plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
- stulms Stilbs (rokai vai kājai).
- atspert Stingri atbalstīt (kājas).
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- pārmesties Strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājass uz augšu).
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
- skrejritenis Stūrējams, ar kāju stumjams rotaļu braukšanas rīks ar plāksni vienas kājas novietošanai.
- Skriet uz vietas Šāda veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- stampāt Šādā veidā virzoties, skart ar kājām (ko), mīt (ceļu, dubļus u. tml.). Šādā veidā virzoties, spert (soļus), likt (kājas).
- Bikšainais apogs Šis kārtas putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam.
- kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- slēpeniski Tā, ka kājas velkas, arī slīd pa zemi.
- sēdus Tā, ka ķermeņa augšdaļa ir vertikāla un atbalstās uz gurniem, bet kājas (parasti) ir saliektas.
- vienkājis Tāds (cilvēks), kam ir viena kāja.
- četrkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir četras kājas.
- daudzkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir daudzas (parasti vairāk nekā četras) kājas.
- virsējais Tāds (parasti apģērbs), kas valkājams virs kā cita.
- jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
- divkājains Tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem).
- garstilbains Tāds, kam ir garas kājas, gari stilbi.
- garkājains Tāds, kam ir garas kājas.
- strupkājains Tāds, kam ir īsas, parasti paresnas, kājas.
- kājains Tāds, kam ir kājas (parasti par dzīvniekiem).
- līkkājains Tāds, kam ir līkas kājas (1).
- līkkājains Tāds, kam ir līkas kājas (2).
- raibpēdains Tāds, kam ir raibas kājas, pēdas (par dzīvniekiem).
- tievkājains Tāds, kam ir tievas kājas.
- vienkājains Tāds, kam ir viena kāja (par cilvēkiem).
- klibs Tāds, kam kājas ir dažāda garuma, tāds, kam kādas kājas trūkst (parasti par galdu, gultu, krēslu).
- paklibs Tāds, kam kājas nav pilnīgi vienāda garuma (parasti par galdu, gultu, krēslu).
- bass Tāds, kam nav apautas kājas (par cilvēku).
- garš Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).
- pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
- apakšējais Tāds, kas valkājams zem kā cita. Pretstats: virsējais.
- šļūcenisks Tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.).
- sisenis Taisnspārņu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
- racējcircenis Taisnspārņu dzimtas kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekli.
- baskājis Tas (tāds), kam ir basas kājas.
- garstilbis Tas (tāds), kam ir garas kājas, gari stilbi.
- garkājis Tas (tāds), kam ir garas kājas.
- līkkājis Tas (tāds), kam ir līkas kājas (1).
- staltkājis Tas (tāds), kam ir taisnas, parasti garas, kājas.
- tievkājis Tas (tāds), kam ir tievas kājas.
- divkājainis Tas, kam ir divas kājas (parasti cilvēks pretstatā dzīvniekiem).
- aut Tērpt (kājas apavos, zeķēs).
- trijkāju Trijkājains.
- trīskāju Trīskājains.
- uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- pārmīt Uzminot (kādam uz kājas), ievainot (to).
- subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni. Viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piemēram, kājas, galvas).
- mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru. Mīdīties.
- iecilāt Vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas).
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kūļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- paklapēt Vairākkārt mazliet piesist (piemēram, kājas vienu pret otru).
- nodauzīt Vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā).
- spirināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa daļās, parasti kājas).
- spārdīt Vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to).
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas.
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti). Arī kuļāt (1).
- Dzērvju zābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
- Dzērvju zābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
- žaunkājvēži Vēži, kuriem ir lapveida krūškājas, kas noder elpošanai, kā arī barības filtrēšanai un kustībām.
- vienkājas Vienkājains (par priekšmetiem).
- slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām). Tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
- liels Vieta (apaviem, biksēm, zeķēm) ap šo kājas daļu.
- krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai. Arī virskrekls.
- kāpt Virzīt kāju vai kājas (piemēram, apavos, biksēs).
- skriet Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par cilvēku).
- šļūkt Virzīties, parasti iet, tā, ka kājas pārmaiņus slīd samērā ilgi pa (kā) virsmu.
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas). Virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
- slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
- šļūkāt Virzoties pa (kā) virsmu, vilkt (kājas) pa to.
- tītars Vistveidīgo kārtas putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
- lapkāji Zemāko vēžveidīgo kārta, pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas). Šīs kārtas dzīvnieki.
- sikspārnis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums.
- vēzītis Zirga kājas posms starp kronīša locītavu un pēdvidu.
- aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
- starpzole Zole, ko novieto, iestrādā starp apava detaļām vai zem kājas pēdas.
kāja citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV