Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaza
kaza -as, s.
1.Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
PiemēriMājas kazas.
2.Šo dzīvnieku mātīte.
PiemēriKazu siers.
2.1.Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
PiemēriStirnu āzis galvu tur paceltu, bet kaza gandrīz vienā līmenī ar muguru.
3.vienk. Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
PiemēriMāte tāda gaisa kaza..
Stabili vārdu savienojumiJa (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav. Kazas (arī āža) bārda. Kazas kāja.
Avoti: 4. sējums