uzmīt
uzmīt -minu, -min, -min, pag. -minu; intrans.
1.Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
PiemēriUzmīt kaķim uz astes.
- Uzmīt kaķim uz astes.
- Un tad tu nejauši uzmin suķim. Un tad viņš tev uzrukšķ, ka nedrīkst mīt virsū suķiem.
- ..sievas pārrunā baznīcā redzēto un vai Marija nav aizmirsusi laulāšanas brīdī uzmīt Mārcim uz kājas.
- Pati viņa paņēma cigareti un aizsmēķēja. Sērkociņu rokā vēdināja, nevarēdama to nodzēst, tad nometa uz grīdas, uzmina tam ar kāju.
Stabili vārdu savienojumiUzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm.
- Uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm idioma — sar. Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
1.1.Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
PiemēriNejauši uzmīt uz naglas zemē nomestā dēlī.
- Nejauši uzmīt uz naglas zemē nomestā dēlī.
- Uzmanīgi, it kā baidoties uzmīt kaut kam asam, sieviete izbrida krastā.
- Dakteris apsaitējis tai [govij] pēdu, zālājā bradādama, esot uzminusi kādam asumam.
2.Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
Piemēri..Voicehovskis automātiski uzmina bremzes pedālim, vienlaikus piespiezdams pirkstu signāla pogai.
- ..Voicehovskis automātiski uzmina bremzes pedālim, vienlaikus piespiezdams pirkstu signāla pogai.
- ..[Žuburs] uzmina ar kāju lāpstas malai, nolieca lāpstas kātu kā sviru uz leju un atlauza kūdras gabalu..
Avoti: 8. sējums