Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paklibs
paklibs -ais; s. -a, -ā
paklibi apst.
1.Mazliet klibs.
PiemēriCietusī lūdzošā balsī griezās pie vienīgā kalpotāja, pakliba atvaļināta kareivja, kas nesteidzīgi tenterēja pa [rezervāta] teritoriju..
  • Cietusī lūdzošā balsī griezās pie vienīgā kalpotāja, pakliba atvaļināta kareivja, kas nesteidzīgi tenterēja pa [rezervāta] teritoriju..
  • Alma gan bija pakliba, tas tiesa..
  • pārn. Manas spītības zirgs jau paklibs - Par biežu aiz iemauktiem raustīts..
1.1.pārn. Tāds, kam kājas nav pilnīgi vienāda garuma (parasti par galdu, gultu, krēslu).
Piemēri«Tas galds, rau, gadījies tāds paklibs; ceļā vedot nolūzis viens kājas žuburs.»
  • «Tas galds, rau, gadījies tāds paklibs; ceļā vedot nolūzis viens kājas žuburs.»
Avoti: 6-1. sējums