kāpelētājs
kāpelētājs -a, v.
kāpelētaja -as, s.
1.Darītājs → kāpelēt.
2.bot. Kāpelējošs augs.
3.parasti dsk.; zool. Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
Avoti: 4. sējums