kāpelēt
kāpelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
2.Vairākkārt kāpt2.
PiemēriKāpelēt pa kuģa trapu.
2.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriAtsevišķi jāatzīmē koku vardes spēja kāpelēt pa koku un krūmu stumbriem, zariem un pat lapām..
4.parasti 3. pers. Vairākkārt kāpt7.
PiemēriPa stāvām kraujām liesmas kāpelēs un plosīsies, un smiesies spīvi.
5.parasti divd. formā: kāpelējošs; bot. Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
PiemēriKāpelējošo augu stumbri ar vītnēm, ērkšķiem, dzeloņiem vai īpašām tvērēj saknēm paceļas gar kāda auga stumbru vai citu balstu uz augšu.
Stabili vārdu savienojumiKāpelējošie krūmi.
Avoti: 4. sējums