kāpelēt | LLVV

kāpelēt

kāpelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.

1.Vairākkārt kāpt₁.

PiemēriKāpelēt pa klintīm.

Kāpelēt pa klintīm.
Kāpelēt pa paugura nogāzi.
Svētdien viņi [ekskursanti] kāpelēja pa Gaujas krastu stāvajām tekam..
Piegāju pie stāvā, krūmainā ezera krasta.. Tur ložņāja un kāpelēja lielie puikas smiedamies un vāvuļodami.
..cilvēki ceļo grupās un individuāli,.. uz divriteņiem vai kājām, kāpelē pa kalniem vai šķērso neapgūtus klajumus.

2.Vairākkārt kāpt₂.

PiemēriKāpelēt pa kuģa trapu.

Kāpelēt pa kuģa trapu.
Aiz direktora muguras paslēpušies pieci zēni - kā jau visi puikas, mazliet noplukuši, pa krūmiem lauzdamies un pa palmām kāpelēdami.
«Es savā mūžā esmu vairāk kāpelējis pa mastiem nekā tu.., man arī lielāka atbildība par cilvēkiem, kas atrodas uz kuģa.»
Ap to [jaunceltni] bija saslietas sastatnes, pa kurām kāpelēja namdari un strādnieki.
pārn. ..saule bezbēdīgi kāpelēja pa bērnu slimnīcas koku galotnēm..

2.1.Par dzīvniekiem.

PiemēriAtsevišķi jāatzīmē koku vardes spēja kāpelēt pa koku un krūmu stumbriem, zariem un pat lapām..

Atsevišķi jāatzīmē koku vardes spēja kāpelēt pa koku un krūmu stumbriem, zariem un pat lapām..
Novērojiet, kā sienāzis kāpelē pa zāles stiebru..

3.Vairākkārt kāpt₃.

Piemēri«..man negribas ārā un iekšā kāpelēt.» [Saka vilciena pasažiere.]

4.parasti 3. pers. Vairākkārt kāpt₇.

PiemēriPa stāvām kraujām liesmas kāpelēs un plosīsies, un smiesies spīvi.

5.parasti divd. formā: kāpelējošs; bot. Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).

PiemēriKāpelējošo augu stumbri ar vītnēm, ērkšķiem, dzeloņiem vai īpašām tvērēj saknēm paceļas gar kāda auga stumbru vai citu balstu uz augšu.

Kāpelējošo augu stumbri ar vītnēm, ērkšķiem, dzeloņiem vai īpašām tvērēj saknēm paceļas gar kāda auga stumbru vai citu balstu uz augšu.
Parastā efeja.. ir.. kāpelējošs krūms ar mūžzaļām, ādainām lapām.

Stabili vārdu savienojumiKāpelējošie krūmi.

Avoti: 4. sējums