kāpt
kāpt kāpju, kāp, kāpj, pag. kāpu; intrans.
1.Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
PiemēriKāpt kalnā.
1.1.trans.
PiemēriApsīka dzīve kā purvainās gļotās. Kur gan tie kalni, ko meklētājs kāps?
2.Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
PiemēriKāpt pa stāvām kāpnēm.
2.1.trans.
PiemēriIznācis uz ielas, Egle atcerējās, ka nav atstājis ministram iesniegumu par slimības atvaļinājumu. Negribējās atkal kāpt divus stāvus, un viņš nolēma to nodot nākamajā reizē.
2.2.Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
PiemēriKāpt uz ķebļa.
Stabili vārdu savienojumiKāpt krastā. Kāpt zirgam mugurā.
2.3.Liekot soli, virzīties (uz kā). Likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
PiemēriKāpt uz svaigi krāsotas grīdas.
2.4.Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
Piemēri..reiz, no āra pār slieksni kāpdams, [Brīviņš] pakrita un pats vairs nevarēja piecelties.
3.Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
PiemēriKāpt vilcienā.
Stabili vārdu savienojumiKāpt uz kuģa.
3.1.sar. Virzīt kāju vai kājas (piemēram, apavos, biksēs).
PiemēriPēc tam viņš ilgi un rūpīgi kāpa galošās, kas kvernēja uzgaidāmajā telpā pie durvīm.
4.parasti 3. pers. Virzīties, kustēties (parasti virzienā uz augšu) — par transportlīdzekļiem.
PiemēriAutobuss lēni kāpj kalnā.
4.1.Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
PiemēriAkas dziļumos tumši noguldzēja, spainis lēnām kāpa uz augšu..
4.2.Savienojumā «kāpt uz augšu»: virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām).
PiemēriApkaklīte vienu numuru par šauru, griežas kaklā un kāpj no pašaustu svārku atloka uz augšu.
4.3.Plūst (virzienā uz augšu) — par sulām augos.
PiemēriSulas kāpj augšup no zemes, no zemes ik dzīvība ceļas. Nesarauj saites ar to, koki bez saknes sāk kalst.
4.4.Augt (virzienā uz augšu) — par kāpelētājaugiem.
Piemēri..gar sienam, gar jumtu kāpj augšā vīteņrozes..
5.parasti 3. pers. Izplatīties (virzienā uz augšu) — par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
PiemēriNo neaizsalušās Daugavas kāpj migla..
5.1.Par skaņu.
PiemēriSīki, pusdzisuši skaņu trizuļi kāpj pret kalnu, apdziest bez atbalss un nomirst.
6.parasti 3. pers. Kustēties, arī šķietami virzīties uz augšu (par parādībām dabā).
PiemēriNo otras puses uzkalnā tikpat gurdi kāpj.. pērkona padebeši, šad tad tumši, neskaidri iebubinādamies un viegli sadrebinādami zemi zem gājēja kājām.
6.1.Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
PiemēriRaudzījos, kā saule kāpa, pamazām sākdama sildīt, iezvanījās dzeguze un drīz apklusa..
6.2.trans.
Piemēri..saule kāpa savu zemo ziemas loku.
6.3.Aust (par dienu). Kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
PiemēriPāri Priekšpilsētas siliem jau kāpa jauna diena. Kanāla ūdeņi it kā iesūca sevī melno nakts tumsu, un pelēkās pirmsausmas ēnas pamazām salīda niedru biezokņos.
7.parasti 3. pers. Kļūt augstākam (par viļņiem). Kļūt intensīvākam (par plūdiem). Plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) — par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
Piemēri..Vilnis, kas augstu kāpjot, Atkrītot lejā...
7.1.Kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
Piemēri«Man jau arī miegs nenāk. Pali, tāda nemierīga nakts. Nemanījāt, vai ūdens vēl kāpj?» - «Likās, ka ir tāpat kā pirmīt, augstāk jau laikam neceļas vis.»
7.2.Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) — par liesmām, uguni.
PiemēriVelta: Liesmas vijas ap viņa ķermeni - tās izplatās pa visu apkārtni - kā čūskas locīdamās tās kāpj gar mājas sienu uz augšu...
7.3.Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu). Plūst (pāri trauka malām) — par šķidrumu. Būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
PiemēriIejavs viļņveidīgi kāpj un ceļas, čaukst, plok un veļas, pukst un uzmet burbuļus; tajā rodas plaisas, kalni un ielejas.
7.4.pārn. Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
Piemēri..doma nav pratusi būt Visiem vējiem pa prātam lokana. Un tomēr tā spītīgi kāpj un kāps, Kaut solis jau pagurst un deg, un sāp.
8.parasti 3. pers. Paaugstināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
PiemēriMazā Aija šņukst bez rimas, Tai ir lelle smagi slima, - Karstums viņai kāpj arvien Četrdesmit komats viens.
Stabili vārdu savienojumiBarometrs kāpj. Tvaiks kāpj.
8.1.Kļūt augstākam, spēcīgākam, arī skanīgākam (par skaņām, arī balsi).
PiemēriKāpjošā intonācija.
Stabili vārdu savienojumiKāpjošā gamma. Kāpjošā melodija.
8.2.Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu). Kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
PiemēriCenas kāpj.
8.3.Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu). Arī uzlaboties.
Piemēri..darba ražība cehā pieauga par sešiem procentiem un joprojām nemitīgi kāpj.
8.4.Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
PiemēriTas [klavierkoncerts] pārstāv mūsu simfonisma.. lielo maģistrāli, pa kuru aizvien kāpjošā līknē pacēlušies.. simfoniskie darbi pēckara gados..
9.Kļūt ievērojamākam, materiāli nodrošinātākam.
Piemēri..ar nesavaldāmu varu viņu sagrāba griba tikt laukā no šī stāvokļa, kāpt augstāk par citiem, pacelties pār visu pagastu..
Stabili vārdu savienojumiAugstu kāpt. Kāpt (arī tikt) uz augšu.
10.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) — parasti par ceļu.
PiemēriAiz mazās stacijas sliedēm ceļš vēl kādu brīdi gāja pa ieplaku, tad sāka strauji kāpt uz augšu, līkloču vīdamies starp milzīgiem kokiem.
10.1.Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) — par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) — par apbūvi.
PiemēriOtrā [ezera] pusē pakraste kāpa augstāk, tā bija apaugusi alkšņiem, aiz kuriem stāvēja mierīgas egles.
10.2.Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) — par augiem.
Piemēri..pavasaros kāpj vizbuļziedi.. upju kraujās..
10.3.poēt. Savienojumā «kāpt debesīs»: sniegties pretī debesīm. Arī atspīdēt debesīs.
PiemēriIr tāda zeme - priedes kāpj debesīs, spītīgi saliektiem pleciem brien jūrai pretī..
11.sar. Iet.
PiemēriViņi gāja tur visi trīs, kā toreiz šurpu uz ciemu nākot. Tikai kalējiene tagad veda raibaļu saitē un kalējs pats kāpa dažus soļus iepakaļus, nūjiņu rokā.
Stabili vārdu savienojumi(Iekšas) kāpj uz augšu. Acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres).
Avoti: 4. sējums