garš
garš -ais; s. -a, -ā
gari apst.
1.Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: īss.
PiemēriGara aukla.
- Gara aukla.
- Garš galds.
- Gara auguma cilvēks.
- Garas kājas.
- Gari mati.
- Putns ar garu knābi.
- Gara egle.
- Gari lini.
- Gara ēna.
- Gara iela.
- Gara upe.
- No tālā stepes ceļa novietnē iegriezās garš, slaids jaunietis.
- ..gara, dzeltēt iesākusi zāle turpat vai līdz ceļiem..
- ..[vīrietis] gāja.. gariem, smagiem soļiem.
- Ar garo pirkstu pasniedzies, ratnieks notrauca papirosa galam pelnus uz galda..
- Uztvērējs paredzēts garo, vidējo, īso un ultraīso viļņu diapazoniem.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) gariem zobiem. Aiziet ar garu degunu.
- (Ar) gariem zobiem idioma — 1.sar. Bez patikas, bez apetītes (ēst).2. Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
- Aiziet ar garu degunu idioma — sar. Aiziet, neiegūstot cerēto, nekā nedabūjot.
- Atstāt ar garu degunu idioma — sar. Atstāt tukšā.
- Dabūt garu degunu idioma — sar. Tikt noraidītam, saņemt atteikumu.
- Gara mēle idioma — sar. Pļāpīgums, tieksme aprunāt.
- Garais pirksts — Rokas vidējais pirksts.
- Garā iesma drāzējs idioma — sar. Saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
- Gari nagi (arī pirksti) idioma — sar. Tieksme zagt.
- Garie viļņi — Radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10 000 metriem.
- Garš kā kārts sar. — Saka par garu un tievu cilvēku.
- Palikt ar garu degunu idioma — sar. Neiegūt cerēto, palikt tukšā.
- Parādīt garu degunu idioma — sar. Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.
1.1.Tāls (par ceļu).
PiemēriViņa gāja vien it kā bez īstas atjēgas arvien tālāk, Kaspara meklēdama, un nostaigāja tā garus ceļus..
- Viņa gāja vien it kā bez īstas atjēgas arvien tālāk, Kaspara meklēdama, un nostaigāja tā garus ceļus..
- ..pavasaros tā [grieze] visu garo ceļu no siltajām zemēm līdz mūsu pusei gandrīz kājām vien attek.
Stabili vārdu savienojumiAiziet garu ceļu. Aizlaist garu ceļu.
- Aiziet garu ceļu idioma — sar. Pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu).
- Aizlaist garu ceļu idioma — sar. Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
1.2.Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts attālums no viena gala līdz otram.
PiemēriNoiet divdesmit kilometru garu ceļa gabalu.
- Noiet divdesmit kilometru garu ceļa gabalu.
- Metru gara stieple.
- Sala bija astoņdesmit metru plata un simt trīsdesmit metru gara augstiene purva rietumu malā.
- ..bet divi metri garais augums viņu mazliet traucēja..
- Gandrīz desmit kilometru garo [policistu] ķēdi partizāni.. ar spēcīgu uguni.. pārrāva..
1.3.Tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.
PiemēriGarš mētelis.
- Garš mētelis.
- Gara kleita.
- ..tirgū pirktās bikses bija platas un krietni garas. Tās vajadzēja uzlocīt, lai neslīdētu pāri kurpēm.
- ..brūnie pusvilnas svārki pazemajam augumam mazliet par gariem..
- ..[mēteļa] stūri vilkās pa zemi, piedurknes garu garās.
1.4.ar not. galotni Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).
PiemēriGarās zeķes.
- Garās zeķes.
- ..garie zābaki, kam velkamās cilpiņas palikušas ārpusē,.. izskatās brūngani pelēki.
- Pludmales komplekta neatņemama sastāvdaļa jaunietēm un slaida auguma sievietēm ir garās, pusgarās un īsās sporta bikses.
Stabili vārdu savienojumiGarie cimdi.
- Garie cimdi — Sieviešu cimdi līdz elkonim vai augstāk.
1.5.Tāds, kam ir samērā liels apjoms (piemēram, par tekstu).
PiemēriGarš romāns.
- Garš romāns.
- Gara poēma.
- Garš sacerējums.
- Garš teikums.
- Gara uvertīra.
- «..saki, lai turpmāk viņi raksta man garākas vēstules!»
- Novelistiskais romāns nekādā ziņā nav vienādojams ar garo stāstu.., tos šķir romāna un stāsta specifika..
- ..rota straujā triecienā ieņēma mazu ciemu. Tam bija garš un nesaprotams nosaukums.
Stabili vārdu savienojumiGarais stāsts.
- Garais stāsts literat. — Viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
2.Tāds, kam ir samērā liels ilgums (par laika posmu). Ilgs.
PiemēriGara ziema.
- Gara ziema.
- Vērpienu māte pa gariem rudens un ziemas vakariem bija savērpusi.
- ..kad diena visgarākā un nakts visīsākā, tad mēs svinam Jāņus..
Stabili vārdu savienojumiGarā diena.
- Garā diena idioma — sar. Saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.
2.1.Par mūžu.
Piemēri..ne skūpstu kaisles, Ne mīļas apgādības garā mūžā..
- ..ne skūpstu kaisles, Ne mīļas apgādības garā mūžā..
- Bij manā galviņā Trejdeviņi padomiņi. Visu man vajadzēja, Garu mūžu dzīvojot.
2.2.Tāds, kas šķiet paildzināts (par laiku, laika posmu).
PiemēriUn viņi gaidīja atkal minūtes piecas. Ilgas un garas minūtes, pilnas šaubu, cerību, baigu nojautu un stindzinoša aukstuma.
- Un viņi gaidīja atkal minūtes piecas. Ilgas un garas minūtes, pilnas šaubu, cerību, baigu nojautu un stindzinoša aukstuma.
- Lai īsinātu garās stundas, kas likās izstiepušās pāri nolikto minūšu robežām, Vītols mēģināja lasīt.
- Jūrmalā pavadītais mēnesis Initai likās mūžību garš. Viņa nekur nevarēja atrast prieku.
- «Manu nabaga bārenīt, vai nu nezinu, ka tev pa vakariem tik garš laiks ...» Meitene noraidoši papurina galvu: «Tante Dārte, es nekad negarlaikojos: man ir grāmatas.»
- ..[mednieks] Grāpītis zvilnēja laivas galā un aiz gara laika pīpēja, nolicis bisi pa ķērienam..
- ..mazapdzīvotajā vietā karavīri garlaikojās.. Gara laika dēļ arī izveidojās paradums pieradināt un dresēt dzīvniekus.
Stabili vārdu savienojumiAiz gara laika, arī gara laika dēļ. Garš laiks.
- Aiz gara laika, arī gara laika dēļ — Aiz garlaicības (ko darīt).
- Garš laiks — Saka, ja ir garlaicīgi.
2.3.Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ilgums.
PiemēriDivas stundas gara izrāde.
- Divas stundas gara izrāde.
2.4.Tāds, kas noris ilgāku laika posmu, tāds, kas tiek veikts ilgāku laika posmu.
PiemēriGarš ceļojums.
- Garš ceļojums.
- Ļoti gara saruna.
- Gari un plaši stāstīt.
- Gari stiepts svilpiens.
- Pēc salnām sākušies garie rudens lieti.
- ..tāds garš - ūū! - atskrej no nezināmas vietas bērzu kalnā.
- ..gailis.. nodziedāja gari stieptu dziesmu.
- ..pie durvīm zvanīja. Zvanīja nevis tā, ka mēdz zvanīt parastie nācēji - klusi un kautrīgi, bet skaļi un gari.
- Mājas.. apkopa Degu māte, brīvā laikā griežot saknes un viciņas garajam ziemas darbam.
- Smaga slimība mazam bērnam ir garais klepus.
Stabili vārdu savienojumiGarais klepus.
- Garais klepus med. — Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
2.5.val. Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām).
PiemēriRaksturīga latviešu valodas patskaņu īpašība ir divējāda: kvantitāte. Latviešu valodā ir īsi un gari patskaņi.
- Raksturīga latviešu valodas patskaņu īpašība ir divējāda: kvantitāte. Latviešu valodā ir īsi un gari patskaņi.
- Latviešu valodā var runāt kā par fonētiski gariem, tā par dubultotiem līdzskaņiem..
- Dažādi intonē garās zilbes..
Stabili vārdu savienojumiGara zilbe.
- Gara zilbe — Zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
2.6.Saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
PiemēriGari elpo Jānelis, miegā kaudamies ar odiem.
- Gari elpo Jānelis, miegā kaudamies ar odiem.
- Robežniece stāv pagalmā un skatās, kur dēli patlaban ieiet mežā. Tad gari nopūšas..
- «Tu?» visi reizē gari noelšas.
2.7.pareti Ilgs un pētījošs (par skatienu, skatīšanos).
Piemēri..[meitene] izstāstīja par draudošajām briesmām. Kā par brīnumu Jaņuks nemaz nebārās un neskatījās ar savu garo skatienu, ar kuru kā ar olekti reizēm mērija tos, kas bija pastrādājuši kādu muļķību.
- ..[meitene] izstāstīja par draudošajām briesmām. Kā par brīnumu Jaņuks nemaz nebārās un neskatījās ar savu garo skatienu, ar kuru kā ar olekti reizēm mērija tos, kas bija pastrādājuši kādu muļķību.
- ..Dace ar Padegu gari saskatījās, taču kaut ko teikt neuzdrošinājās..
3.Iztaisnots (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriIzstiept pagaldē garas kājas.
- Izstiept pagaldē garas kājas.
- ..Upīšu Mārtiņš.., rokas pēc iespējas garākas izstiepis, rādīja, ka tikai ar pūlēm savalda tos Brīviņu zirgus.
- Nekad viņš vairs.. siena kaudzes pavēnī negulēs, gari izlaidies..
- ..irbe sēdēja perēklī uz olām. Garu kaklu sastiepusi, tā skatījās baiļu izspiestām acīm.
Stabili vārdu savienojumiGara seja. Garas acis. Vilkt garu lūpu.
- Gara seja idioma — sar. Sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- Garas acis idioma — sar. Miegainas, nogurušas acis.
- Vilkt garu lūpu idioma — sar. Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Avoti: 3. sējums