garšīgs
garšīgs -ais; s. -a, -ā
garšīgi apst.
1.Tāds, kam ir patīkama garša. Tāds, kas labi garšo.
PiemēriGaršīga maize.
1.1.apst. Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri.
Piemēri..tik garšīgi viņš ēda. Sirmā, garā bārda kustējās vien.
1.2.apst.; pārn. Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
PiemēriPauls garšīgi pasmējās, iztukšoja glāzi un noglaudīja savas ūsiņas.
Avoti: 3. sējums