garša
garša -as, s.; parasti vsk.
1.Spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības — saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
Piemēri..par šo dzīvnieku [abinieku] ožu, tāpat kā par to garšu, nav vēl īstas skaidrības.
2.Sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības — saldums, rūgtums, skābums vai sāļums.
PiemēriSalda garša.
Stabili vārdu savienojumiAr garšu. Bez garšas.
2.1.Specifiska (vielas, produkta) ķīmiskā īpašība, ko uztver kā ko saldu, rūgtu, skābu vai sāļu.
Piemēri..viņai iesitās patlaban izcepto raušu garša mutē.
3.novec. Gaume.
Piemēri..par ķeizarienēm Kārlis godāja meitas, kuras viņam iepatikās. Un nevarēja teikt, ka šinī ziņā Kārlis būtu gluži bez garšas.
Avoti: 3. sējums