gaume
gaume -es, s.; parasti vsk.
1.Skaistuma izpratne. Spēja uztvert un vērtēt skaistumu.
PiemēriĢērbties ar gaumi.
- Ģērbties ar gaumi.
- Izkopt muzikālo gaumi.
- Zenta.. apbrīnoja draudzenes smalko gaumi ģērbties tik neuzkrītoši un tomēr tik eleganti.
- Mākslinieka gaumi vispirms nosaka prasme atšķirt labu darbu no slikta, māka kontrolēt un virzīt savu rīcību.
- Gaume.. mainās un attīstās atbilstoši attiecīgām cilvēku sabiedrības pārmaiņām un attīstībai.
- Cilvēka raksturs tikpat labi atklājas arī pret tuvāko un pastāvīgāko vidi - pret savu dzīvojamo telpu, ko viņš pats veido pēc savas gaumes.
- Mani sajūsmina.. jūrmalas akvareļi, jums patīk.. ainavas eļļā, bet tā jau ir gaumes lieta.
Stabili vārdu savienojumiGaumes lieta. Lēta gaume.
- Gaumes lieta — Tas, kas saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
- Lēta gaume — Slikta gaume. Neizsmalcināta gaume.
2.Tas, ko (kāds) uzskata par vēlamu, piemērotu.
PiemēriTāds darbs ir viņa gaumē.
- Tāds darbs ir viņa gaumē.
- Nē, tāda dzīve mani nevilina. Tā nav manā gaumē.
- pārn. Ūpis pagroza riekstu knābī, bet tūliņ.. izlaiž zemē; tas nav pa viņa gaumei.
2.1.lok.: gaumē, apst. nozīmē Tā, ka atbilst kādas tautas ēdiena receptei.
PiemēriPirmo reizi atkal pēc ilgāka laika bija iespējams kārtīgi paēst un pie tam izslavētas vācu gaumē pagatavotās siļķu kotletes.
- Pirmo reizi atkal pēc ilgāka laika bija iespējams kārtīgi paēst un pie tam izslavētas vācu gaumē pagatavotās siļķu kotletes.
- Tiek cepta maize dažādu tautu gaumē..
Avoti: 3. sējums