Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gaudulis
gaudulis -ļa, v.
gaudule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; niev.
Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas. Gaudulīgs cilvēks.
PiemēriTik nesūdzies par mūžu grūtu, No gauduļiem pat zaķi mūk.
Avoti: 3. sējums