gaume
gaume -es, s.; parasti vsk.
1.Skaistuma izpratne. Spēja uztvert un vērtēt skaistumu.
PiemēriĢērbties ar gaumi.
Stabili vārdu savienojumiGaumes lieta. Lēta gaume.
2.Tas, ko (kāds) uzskata par vēlamu, piemērotu.
PiemēriTāds darbs ir viņa gaumē.
2.1.lok.: gaumē, apst. nozīmē Tā, ka atbilst kādas tautas ēdiena receptei.
PiemēriPirmo reizi atkal pēc ilgāka laika bija iespējams kārtīgi paēst un pie tam izslavētas vācu gaumē pagatavotās siļķu kotletes.
Avoti: 3. sējums