ķepa
ķepa -as, s.
1.Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
PiemēriLāča ķepa.
1.1.pārn.; sar. Roka, retāk kāja (parasti liela).
PiemēriSilva klusēja, roku viņa pasniedza tikai tad, kad Artura ķepa gandrīz iedūrās viņai krūtīs. Tiešām, ķepa gan, citādi nemaz nevarēja nosaukt šo lielo roku tumšām spalviņām virspusē..
2.tehn. Mašīnu, instrumentu ķepveida elements.
PiemēriBultveida ķepa.
Avoti: 4. sējums