ķepa
ķepa -as, s.
1.Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
PiemēriLāča ķepa.
- Lāča ķepa.
- Kaķa ķepa.
- Suņa ķepa.
- Plēsīgiem zvēriem ķepas ir ierocis, ar tām pietur un tās palīdz saplosīt upuri. Asie nagi neder aizsardzībai pret uzbrucēju.
- Attecēja lapsa, stāvēja kādu laiku pie būra, saldama mīņājās no ķepas uz ķepu, aizskrēja..
- Egles zarā sēž iesarkana vāvere un grauž čiekuru, abām ķepām to pieturēdama.
1.1.pārn.; sar. Roka, retāk kāja (parasti liela).
PiemēriSilva klusēja, roku viņa pasniedza tikai tad, kad Artura ķepa gandrīz iedūrās viņai krūtīs. Tiešām, ķepa gan, citādi nemaz nevarēja nosaukt šo lielo roku tumšām spalviņām virspusē..
- Silva klusēja, roku viņa pasniedza tikai tad, kad Artura ķepa gandrīz iedūrās viņai krūtīs. Tiešām, ķepa gan, citādi nemaz nevarēja nosaukt šo lielo roku tumšām spalviņām virspusē..
- Lilija apstājās un ielika savu vingro roku puiša lielajā, melnajā ķepā.
- ..[zēns] izģērbjas, palien zem segas, ar ļaunu prieku nodomādams, ka izkļuvis sveikā no mazgāšanās, lai gan ķepas, ai, cik melnas.
2.tehn. Mašīnu, instrumentu ķepveida elements.
PiemēriBultveida ķepa.
- Bultveida ķepa.
- Dziļirdināšanas ķepas.
- Ķepas asmens.
- Tērvetes mehanizatori vairākiem kultivatoriem pierīkoja jaunas formas ķepas.
Avoti: 4. sējums