peka
peka -as, s.; sar.
1.Pēda (cilvēkam vai dzīvniekam). Arī kāja, kam ir pēda.
PiemēriPlok un ceļas sūna, Zib zem pekām taks: Bēg no egles brūnais [lācēns]..
- Plok un ceļas sūna, Zib zem pekām taks: Bēg no egles brūnais [lācēns]..
Stabili vārdu savienojumiBūt uz pekām. Dabūt uz pekām. Tikt uz pekām.
- Būt uz pekām idioma — 1. Būt veselam (parasti pēc slimības).2. Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
- Dabūt uz pekām idioma — 1. Izārstēt. Palīdzēt atgūt veselību.2. Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
- Tikt uz pekām idioma — Atveseļoties. Izkļūt no grūtībām. Sasniegt labklājību, turību.
2.Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pēda.
Piemēri..Oļģerts bija apgāzis glāzi... Viņš uzslēja glāzi,.. atkal nostatīja uz pekas..
- ..Oļģerts bija apgāzis glāzi... Viņš uzslēja glāzi,.. atkal nostatīja uz pekas..
- Lampa uz augstas pekas.
- Lielais koks [egle] jau uznests zālē, skolas apkalpotājs apņēmies to ielikt pekā..
- Puisēns stingri piespieda sūkņa atbalsta pekas pie zemes un satvēra rokturi.
Avoti: 6-1. sējums