Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
peisakains
peisakains -ais; s. -a, -ā
peisakaini apst.; sar.
Tāds, kam ir peisaki.
PiemēriEbrejs ar pliku galvvirsu,.. peisakains un gaļīgām lūpām, pastāvīgi strīdējās un lielījās ar rūsganbārdainu poli..
Avoti: 6-1. sējums