peka
peka -as, s.; sar.
1.Pēda (cilvēkam vai dzīvniekam). Arī kāja, kam ir pēda.
PiemēriPlok un ceļas sūna, Zib zem pekām taks: Bēg no egles brūnais [lācēns]..
Stabili vārdu savienojumiBūt uz pekām. Dabūt uz pekām. Tikt uz pekām.
2.Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pēda.
Piemēri..Oļģerts bija apgāzis glāzi... Viņš uzslēja glāzi,.. atkal nostatīja uz pekas..
Avoti: 6-1. sējums